[Attiecību stiprināšanas mēnesis] Un vai tu mīli savu tuvāko? Vai velti viņiem laiku?

Dažas dienas pirms mīlestības dienas Lietuvai pasaulē tiek atzīmēta vēl viena mīlestības diena - Valentīna diena. Iespējams, slavenākā februāra diena, aizmirstot to, kas dažkārt notiek mēneša beigās.

Mīlestība. Kurš gan to nevēlas?

Nu, spriežot pēc tā, par ko ir pārvērtusies šī Četrpadsmitā, mīlestība gandrīz nevienam vairs nav vajadzīga. Jo mīlestība ir vajadzīga tikai cilvēkiem, ar kuriem gribas sakarst un izveidot burvīgu bērnu brigādi.

Vai vismaz tā to var saprast, zinot, ka šajā dienā nejauši nāves gadījumu skaits, iespējams, ir lielākais gadā, un sarkano rožu tirdzniecība izšauj cauri griestiem un atstāj caurumu jumtā.

Kaut kā tā "mīli savu tuvāko" frāze, kas mudina mīlēt tuvākos visa gada garumā... Pārvērsās par vienu "Es tev nopirkšu vienu rozi" dienu. Aizraujoši, vai ne? Brīnišķīgas tradīcijas.

Varbūt tā nav tava tradīcija. Bet…

Pieņemsim, ka mēģināt ignorēt Valentīna dienu vai vienkārši dāvināt piecpadsmit reizes dārgāku šokolādi sirds formas kastītē.

Varbūt jums nav puiša vai draudzenes, ko seksualizēt, un jūs nepērkat grāmatas par Pantone paletes toņiem. Varbūt četrpadsmitais tev nemaz nav svarīgs un tu tam nepievērš uzmanību.

Joprojām jautājums jums:

Un vai tu mīli savu tuvāko? Vai velti viņiem laiku?

Tavai mātei, vectēvam, tētim, brālim vai pat draugam, kurš pirms dažiem gadiem bija tik svarīgs un interesants, bet tagad ir pilnībā aizmirsts?

Iespējams, jūs šajā brīdī domājat, ka "Jā, es mīlu, es esmu priekšzīmīgs cilvēks." Bet tiešām?

Negribu apšaubīt jūsu rūpes, taču atzīšos, ka man pašai bieži neizdodas atvēlēt laiku saviem mīļajiem. Es aizmirstu cilvēkus. Vienkārši. Un, ja es aizmirstu, man ir bail atgriezt attiecības tiem spēcīgajām, vai arī padarīt attiecības labākas.

Es dažreiz nedēļām ilgi nerunāju ar vecvecākiem, pat zinot, ka viņu pēdējā diena neizbēgami pienāks ātrāk nekā manējā. 1 Es dusmojos uz savu mammu un ilgi nerunāju, baidos pat vārdu pateikt...

…Un kā ir ar draugiem, kurus man izdevās aizmirst tikai tāpēc, ka mēs vairs nemācāmies vienā skolā?

Es uzskatu, ka arī jums ir tādas attiecības.

Mēs varam izveidot labākas tradīcijas nekā tās, kas mums ir tagad.

Iesaku: padarīsim šo mēnesi savādāku. Tā vietā, lai turpinātu dzīvot no četrpadsmitā līdz četrpadsmitajam un koncentrētos tikai uz ziedlapu taku veidošanu līdz gultai…

…Darīsim to, ko neviens iepriekš nav ieteicis:

Padarīsim vismaz vienu mēnesi par attiecību atjaunošanas un stiprināšanas mēnesi.

Tiesa, jā – šo mēnesi vari veltīt kādam palīgam savu topošo (vai esošo) bērnu audzināšanā. Bet kāpēc gan neveltīt vismaz vienu mēnesi tiem, kuriem tik bieži nedāvinām mīlestību?

Kāpēc gan to neatvēlēt tiem, kuri nez kāpēc netiek pieminēti Akropoles reklāmās un mediju ignorēti?

Tie ir cilvēki, kurus dīvainā kārtā mēs aizmirstam. Tas ir Jūsu:

• Māte;
• tētis;
• Vecmāmiņa;
• Vectēvs;
• Brāļi un māsas;
• Bērni, ja jums tādi ir vai ja jūs par viņiem rūpējaties;
• Vientuļa tante, kas dzīvo otrā Lietuvas galā;
• Tā māsīca Anglijā, ar kuru tu esi savā Facebook draugu sarakstā, bet baidies ar ko sazināties, lai gan tu vēlētos viņu labāk iepazīt;
• Tavs kaimiņš, ar kuru sveicini no rīta 20 gadus pēc kārtas;
• Jūsu bijušais mīļākais, kurš citādi ir labs cilvēks;
• Frizieris, kurš tevi griež katru mēnesi…

...Vai tiešām jebkurš cits cilvēks, kurš tev ir interesants un svarīgs.

Ticu, ka ir cilvēki, ar kuriem gribētos atjaunot zudušo saikni un stiprināt esošo.

Un varbūt šajā brīdī tu jau domā, kuram cilvēkam tava uzmanība ir nepieciešama visvairāk? Kuru jūs nožēlotu visvairāk?

Šomēnes velti laiku tiem, kam sen neesi veltījis laiku.

…Līdz brīdim, kad ieradās Nāves kungs.

Manai vecmāmiņai ir tāds joks. Kā pati stāsta, viņa secīgi dzīvojusi Kražos, Kelmē, Kintai, Kalvārijā, tagad dzīvo Kauņā, un savu ceļu noslēgs Karmēlavas kapsētā. 2

Un šis viņas joks man atgādina – katram no mums šajā prieka kalnā ir ierobežots laiks. Un, ja jūs patiešām vēlaties būt kopā ar kādu, mācīties no viņiem un saprast viņus - šodien ir labākais laiks. 3

Ja vien jūs, protams, neticat reinkarnācijai un debesīm. Pēc tam forši, varat turpināt tērēt savu laiku Facebook, pornogrāfijai un labāko piedāvājumu meklēšanai vietējā tirdzniecības centrā. Mēs runāsim pēc tam, kad tu nomirsi.

Bet vai jūs sapratīsit, ja uz pasauli raugāties nedaudz praktiskāk un zinātniskāk?

Ko darīt, ja jūs neticat pēcnāves dzīvei?

Tad aicinu palūkoties uz šīs dzīves paziņām praktiskāk. Šeit ir divas lietas, ko varat darīt šajā mēnesī:

1. Atdzīvināt vecas, gandrīz zaudētas attiecības;
2. Un stiprināt esošās.

Jo vai tad tavas attiecības ar citiem cilvēkiem nav viena no svarīgākajām lietām dzīvē? Es ticu - ir. Bet es labāk vispirms sniedzu vizuālu ilustrāciju tam, kādas attiecības es domāju.

Šo rakstu varat lasīt tālāk…

…Vai pievienojies mums tagad. Uz priekšu!

Šeit ir daži dzīvo attiecību piemēri.

Lai gan jums jau ir daudz ideju, ko darīt ar savu laiku, šeit ir četri piemēri, kā patiesi mākoņu iemītnieki pievērš uzmanību saviem mīļajiem. Un jā - viņi visi dzīvo Lietuvā, tāpēc nevajag aizbildināties. 4

Antans Mockus. Psihologs un divu bērnu tēvs.

Pirms bērnu piedzimšanas Antanas domāja, ka tā būtu laba iespēja likt lietā savas psiholoģijas zināšanas un pētīt un izglītot bērnus jau no mazotnes.

Taču, kad viņi piedzima, viņš saprata, ka būt kopā ar bērniem ir svarīgāks.

Tāpēc kopš šo divu mazo prieku (un bēdu) dzimšanas viņš ir apņēmies katru dienu atrast laiku saviem bērniem. Un viņa nolika malā visas nesvarīgās darbības un attiecības, lai atgūtu savu laiku.

Kā viņš pats apgalvo, empātija un laiks ir ierobežoti resursi. Tāpēc viņš to velta saviem bērniem, kamēr var.

Ģiedre Sļivko. (Tagad jau) pilnas slodzes sieva.

Giedre 2015. gada rudenī saprata: viņas ģimene bija kļuvusi par vienu no tām "nodzīvotajām" ģimenēm. Ar nebeidzamu rutīnu un dusmām starp viņu un vīru, vecākiem un bērniem.

Šī nebija vienreizēja krīze. Tas bija kaut kas, kas notika kopš laulības sākuma, vēl pirms bērnu piedzimšanas.

Ir pienācis laiks veikt izmaiņas, lai izvairītos no sāpīgas šķiršanās.

Tieši to Giedre darīja ziemas sākumā. Pēc drauga ieteiktās grāmatas "Piecas mīlestības valodas" izlasīšanas, 5 viņa saprata, ka katrs dod un saņem mīlestību savādāk...

…Un ka viņa mēdza sekot tikai savām vēlmēm, neņemot vērā to, kā viņas vīrs vai bērni pauž mīlestību.

Tāpēc Giedrė šoziem pameta darbu, lai pavadītu laiku kopā ar ģimeni. Reālais laiks – ne tāds, kādu viņa mēdza "tērēt" iepriekš, atgriežoties dusmīga un nogurusi.

Viņasprāt, darbs viņai un ģimenei nozaga pašu svarīgāko - labas sajūtas, komunikāciju, kopā pavadīto laiku. Tagad viņa ir apņēmības pilna vairs nelaist garām iespējas atbalstīt meitas un vīru. Un pēdējo mēnešu laikā viņas ģimenē atgriezās siltas attiecības.

Karolīna Žilinskaite. Koučinga speciālists un students.

Karolīna šogad izvirzīja sev mērķi: stiprināt saites ar ģimeni, lai tās nemaz nepārtrūktu pēc tam, kad viņa pārcēlās vairāk nekā 250 kilometrus uz citu Lietuvas nostūri.

Lai arī Lietuva ir salīdzinoši maza, spēcīgas saiknes uzturēšana nav nemaz tik viegls uzdevums, dzīvojot ātrā tempā.

Karolīna negrasās pamest savas aktivitātes. Taču viņa cenšas vismaz reizi mēnesī atgriezties mājās, lai apciemotu vecākus, un arī nemitīgi sagādātu dažādus sīkumus - piezvanītu, atnestu dāvanas no ceļojumiem un tamlīdzīgi.

Lai gan viņai ar mammu ir labas attiecības, viņa cenšas šīs labās attiecības uzturēt, lai turpmāk tās nebūtu jāveido no jauna, kā tas jādara citiem.

Daniels Debesyla. Viņam joprojām ir tikai 24 gadi.

Attēlā pa kreisi jūs varat redzēt mani, manu vecmāmiņu un manu mammu. Šis ir selfijs Kauņas Drāmas teātrī. 6

Lai gan visu mūžu esmu dzīvojusi tieši blakus savai ģimenei (pat vienā mājā), saprotu, ka mūsu kopīgais laiks ir ierobežots.

Tāpēc, ņemot vērā iespēju kopā doties uz teātri un pagriezt galvu, skatoties dīvainas izrādes, labprāt piekrītu to darīt. Pat ja es varētu izmantot laiku, lai rakstītu rakstus vai grāmatas, veidojot savu rakstīšanas karjeru.

Mēs runājam, braucam uz izrādēm un darām visu kopā. Tās nav kaut kādas lielas aktivitātes un izaicinājumi – tā ir tikai komunikācija. 7

Bet tieši šī komunikācija ir visvairāk vajadzīga.

Mēs izmantojam iespēju būt kopā ar svarīgiem cilvēkiem.

Vai izmantojat iespēju?

Šīs nav vienīgās lietas, ko varat darīt. Jūs varat arī:

• Apsēdies un uzspēlē šahu ar tēti;
• Dodieties kopā ar bērniem uz Čiurlioņa attēlu galeriju;
• Dodies ceļojumā uz nedēļu bez interneta, bet kopā ar vīru (vai sievu);
• Pajautājiet savai vecmāmiņai, vai viņa ir lasījusi Andria Tapiņa "Vilka stundu", piedāvājiet to izlasīt un pēc tam dalieties savos viedokļos;
• Piedalieties videospēļu maratonā ar draugiem un kopā spēlējiet Overwatch, pārspējot šos nederīgos pretiniekus;
• Spēlējiet ar saviem bērniem to "Minecraft", kuru jūs nesaprotat, bet jūsu bērni dievina;
• Palīdziet vectēvam sagatavoties pavasarim dārzā vai dārzā;
• Zvani savam tētim un atvainojies par to, ka necieni viņu un atsāc satikties kā pieaugušais;
• Intervējot savu māti…

…Un tā tālāk.

Svarīgāk ir nevis tas, ko jūs darāt, bet gan tas, ar ko jūs to darāt.

Mūsu laiks kopā ar cilvēkiem ir ierobežots. Ar dažiem - pat vairāk. Vai tiešām varat atļauties to izniekot un gaidīt "labāku" brīdi? Vai tiešām pienāks tas brīdis?

Es jūtu, ka jūs baidāties rīkoties?

Nu, tev ir bail. Jums ir kauns to atzīt, bet... Bet kā to visu izdarīt? Galu galā jūsu ieteikumi jums var nepatikt!

Un es nemelošu, jūsu pirmais mēģinājums var nedarboties tik labi, kā jūs cerat.

Jūs varat iegūt lielu entuziasmu. Vai arī nesaņem nevienu. Jo varbūt tavs tētis ir pieradis, ka tu viņam zvani tikai tad, kad vajag naudu – tas ir dabiski, ka viņš brīnīsies, kas te ir mainījies, ka tu zvani tikai, lai pajautātu, vai viņš jūtas labi. Vai arī tas pats.

Šeit ir jāatceras četras lietas:

Pirmkārt: labāk ir mēģināt nekā nemēģināt.

Un es runāju nopietni. Iedomājieties, ka šodien no šīm bailēm jūs nolemjat visu atlikt "uz labāku nedēļu, kaut kad nākotnē". …Kā jūs justos, ja uzzinātu, ka esat nokavējis – jūsu Vīrietis iekļuva autoavārijā un gāja bojā?

Labāk ir mēģināt noskaidrot, vai kaut kas nav noticis. Nevis nemaz nemēģināt un pēc tam visu atlikušo dzīvi vainot sevi, atkārtojot "kā būtu, ja es būtu darījis savādāk".

Otrkārt: Kamēr jūs abi esat dzīvi, jums ir neierobežots mēģinājums.

Nez kāpēc reizēm tiešām šķiet, ka mūsu pirmais sveiciens, zvans, vēstule vai dāvana būs pēdējais, ja adresātam tas nepatiks.

Bet tiešām - tas ir absurds. Kamēr jūs abi esat dzīvi, jums ir neierobežots skaits mēģinājumu. Un viens no tiem iedarbināsies. Ja ne pirmais, tad varbūt trīsdesmit ceturtais. Vissvarīgākais ir tikai…

Treškārt: vadieties pēc sirsnības.

Negodīgas attiecības "tāpēc, ka vajag" ir tikpat acīmredzamas kā asinis uz sniega. Nedod laiku tāpēc, ka kāds tevi piespiež – dod laiku tāpēc, ka tu to vēlies. Brīvprātīgi.

Es, piemēram, visu laiku aizmirstu apsveikt vectēvu dzimšanas dienā. Tomēr, ja kādreiz prātoju, kā nožāvēt ābolus vai kaut kas noiet greizi, vēršos pie viņa.

Ceturtais: Un meklējiet sirsnību.

Diemžēl šeit nevaru sniegt nekādu konkrētu padomu, jo ne tu, ne es nespējam lasīt citu domas. Bet noteikti būtu labāk, ja jūs neietu un nerisinātu viens otra problēmas apļos un kvadrātos.

Daudz labāk – uzklājiet tieši. Un pieņem atbildes tā, it kā tās būtu godīgākās pasaulē. Attiecības balstās uz cieņu, un tā tu respektē otra cilvēka viedokli un vēlmes. Ja viņš nevēlas ar jums kaut ko jaunu darīt, tad lai tā būtu. Bet jūs vismaz pamēģinājāt, un tas ir svarīgi.

Tas nav daudz, bet ar to pietiek. Vajadzētu pietikt.

Jūs jau zināt, kā sazināties ar saviem vissvarīgākajiem cilvēkiem. Vienkārši sakot, jūs, iespējams, to šobrīd esat aizmirsis.

Ja ne šodien, kad jūs atjaunosiet savienojumu?

Neskatoties uz to, ka tev ir bail, ka tavas pašreizējās attiecības ar mīļajiem nav labas vai varbūt nemaz nav un par spīti tam, ka ir tik grūti atrast laiku, kad tu to iznieko Facebook un nezini ar kādām aktivitātēm nodarboties. .

…Laiks tikšķ. Un viņš nekandidē tavā labā.

Laiks ir labākās zāles pret nesaskaņām, un tas ir arī labākais attiecību slepkava.

Bet jūs varat arī skatīties pozitīvāk. Jūs joprojām esat dzīvs un jums vēl ir laiks. Laiks iepazīt tuvākos cilvēkus, atstāt kopīgu nospiedumu viņu dzīvē un paturēt sev labākās atmiņas.

Jūsu šodienas izvēle ir:

A) Neko nemainiet un dzīvojiet kā agrāk. Varbūt nākotnē jūs to nožēlosit.

B) Kaut ko darīt un padarīt dzīvi labāku. Sev un citiem. Ņemt to pats, nevis gaidot, kad tas maģiski notiks.

Ko tu izvēlies?

Un ja ne šomēnes, tad kad?

Es ceru, ka pirms nāk Nāves kungs. Tam čalim nerūp tavi pēdējie raudāšanas mirkļi un viņš nepārdod otro dzīvību par zelta monētām.

Tātad, es aicinu jūs pievienoties. Stiprināsim kopā vecās attiecības!

jūsu tuvums

PS Izsakiet savu aizraušanos ar pārmaiņām komentāros zemāk. Tādā veidā jūs apņematies mazam, bet vērtīgam un jautram piedzīvojumam.