Aina: rakstīts 9 dienas pēc Erasmus aizbraukšanas uz studijām Čehijā.
* * *
Meitene ar pūķa dvēseli
Kad pirms pusnedēļas seju grāmatā paziņoju, ka rakstu mīlestības vēstules, tu, pirmais, ko pazīstu, prātoji, kam es tās sūtu.
Es izvairījos tev atbildēt. Līdz šodienai. Bet šeit ir atbilde: es rakstīju jums vēstules.
(Un patiesībā es rakstu vienu no tiem tieši šajā brīdī.)
Atzīšos, kad pirms vairāk nekā nedēļas es atvadījos no jums uz jūsu mājas vāji apgaismotā piebraucamā ceļa, es nedomāju, ka tas notiks…
…Bet tas notika – man tevis pietrūkst.
Lai cik absurdi, sasteigti un neromantiski tas izklausītos.
* Pēc šī raksta Daniels ievelk elpu un garīgi iedrošina sevi:
"Tur es beidzot to pateicu. Beidzot!” *
Godīgi sakot, es nekad neesmu bijis tāds, kam patīk jauni cilvēki. Pat šeit, pēc Erasmusa aizbraukšanas uz Čehiju, man ir grūti. Lai gan šķiet, ka vide to prasa.
Taču, kad pirms trim nedēļām tevi pirmo reizi redzēju tiešraidē, sēžot uz soliņa Viļņas dzelzceļa stacijā, koncentrējoties uz grāmatu, kuru lasīji...
…Manī kaut kas noklikšķināja. Likās, ka kāds mazs slēdzis manā galvā pārlēca no 0 stadijas uz 1. Un pasaule mainījās.
…Nē, es vēl nevaru teikt, ka man pietrūkst jūsu visu. Es pat nevaru precīzi pateikt, kas man tevī pietrūkst visvairāk.
Bet tas, iespējams, tāpēc, ka es tevi joprojām labi nepazīstu. Galu galā, mans Dievs, mēs esam cieši sazinājušies tikai mēnesi, aizmirstot īsos saziņas mirkļus agrāk.
Bet pat tas mēnesis un divas tikšanās bija pietiekami, lai es iemīlētu tavu zēnisko seju un tavu vērīgo skatienu, kas vēro manus mēģinājumus atrast vēl vienu dārgumu. Mīlēt savus smieklus un trakos domu lēcienus.
(Ei, paskaties - flīzes!)
Ak jā... man tevis pietrūkst. Pat ja pasaulē ir neskaitāmas tādas meitenes kā tu... Es vēl neesmu satikusi tādu kā tu.
Ja vien es varētu izdomāt veidu, kā to pateikt mazāk banālā veidā, es to darītu. Bet man šķiet, ka es melotu, ja teiktu pretējo.
- Daniels
* * *
P.S Es jau zinu savu svētku kalendāru. Es atgriezīšos 20. vai 21. decembrī, ja nebūšu pārpurvojies. Vai, citādi sakot, līdz atgriešanās brīdim vēl ir 90 dienas, un deviņas (~10%) jau ir pagājušas. Laiks skrien skrien un ceru uz tikšanos pēc iespējas ātrāk!