Dienas mērķis: 976 vārdi. Rakstīts: 204.
Kad es viņu pirmo reizi satiku, man bija mugurā dzeltens T-krekls no kāda būvniecības uzņēmuma, valkātas pelēkas džinsu bikses un tikpat nolietotas kedas.
Man toreiz likās labs stils, laba ģērbšanās izjūta..
Tagad domāju – dīvaini, ka viņa nepagriezās un neaizgāja prom, ieraugot mani. Iespējams, tas bija labas kristīgās tradīcijas rezultāts. Viņa neteica "ah" un devās prom, pazūdot pūlī.
Mūsu maršruts: Kauņas centrs. No Laisves alejas un Savanorių prospekta krustojuma līdz pašvaldībai, ielas aiz tās... Nemunas sala un atpakaļ, kaut kur pa kāpnēm uz izstāžu kalna, caur Perkūnos aleju uz Ēžuolynas un līdz viņas mājai pie Ziedu apļa ielām. .
Es īsti neatceros, kas toreiz notika. Man tas viss vienkārši patika. Es domāju, kad turēt viņas roku, kā viņu pārsteigt…
…Vai varbūt es nemaz necentos atstāt iespaidu. es nezinu. Tikai pēc šķiršanās ar viņu atcerējos šo randiņu un brīnījos, kas te noticis. Kā no zinātniskās fantastikas un kartogrāfijas atkarīgs nerds iepazinās ar tik mierīgu, burvīgu, smieklīgu būtni?
Dienas pagāja ātri. Līdzīgi kā Useins Bolts to izdarīja nākamā gada olimpiskajās spēlēs. Mūsu randiņu laikā Bolts droši vien trenējās.
Atceros tos vasaras rītus, kad, tiklīdz pamostos, steidzos viņai rakstīt vai lasīt, ko viņa rakstīja. Es atceros zvaigznes debesīs, kas atgriezās no sanāksmēm un skatījās filmas viņas mājā.
Atceros, ka bija diezgan labi. Man patika.