[Vēstule] Meitenes, kuras neesmu satikusi (kafejnīca, bērnība, romantika, idiotisms...)

365 teksti mīlestība
Vēstules

Dienas mērķis: 270 vārdi. Rakstīts: 295.

Kad es skatos prom. Blakus man. Uz otru tukšās kafejnīcas galu, kurā es tagad atrodos... Es redzu tevi.

Es jūs nepazīstu. Un tajā pašā laikā es tevi pazīstu.

* * *

- Daniels, tu esi tāds romantiķis!," reiz teica mana bijusī draudzene.

Toreiz es to neuztveru nopietni. Man tas izklausījās negaidīti. Galu galā es nekad neesmu sevi uzskatījusi par romantiķi!

- Ak, tātad tu esi romantiķe!," man teica nepazīstama meitene.

Un šis vārds manā galvā piedzima no jauna. "Romantisks".

Vai es tāds esmu?

Negaidīti!

* * *

Pacelusi acis no tastatūras, es pārlaidu skatienu pār tevi. Tavas grāmatas izskata acis, tavs īpatnējais deguns un lūpas, kas nemaz neizceļas. Jūsu džemperis līdz pat rokām un grāmatas vākam.

Tu droši vien esi pacēlis acis, kad esi sajutis manu skatienu vai dzirdējis, ka klaviatūras klakstēšana ir apstājusies.

Viņi smaidīja.

Un es kūstu. Atkal.

* * *

Dziesmas par mīlestību. Grāmatas par mīlestību. Vēstules par mīlestību. Raksti par mīlestību. Radio raidījumi par mīlestību.

Kā es varu nemīlēties, ja apkārt ir tik daudz zīmju?

* * *

Dažreiz man šķiet, ka esmu vislielākais neveiksminieks pasaulē. Es sēžu šeit, kafejnīcā, un iedomājos tevi. Meiteni, kuru vēl neesmu saticis. Meiteni, kuras šeit pat nav.

Kāpēc?

Kāpēc? Kas ar mani notiek?

Vai tas ir pavasaris? Vai mans ķermenis man saka, ka man pasaulē jālaiž daudz mazu, mīļu bērniņu? Vai tās ir tikai manas mīlestības pārņemtās smadzenes, kas vēlas vairāk šīs narkotikas?

* * *

- Pastāsti man par savu bērnību," es sāku.

Es zinu, ka jums patiks par to stāstīt. Ikvienam patīk atcerēties savas bērnības labākās vietas. Izjust laimi.

Vai zinājāt, ka, iemīloties, mēs kļūstam kā bērni?

Tas ir zinātnisks fakts. Nopietni, izrādās, ka tad, kad mēs iemīlamies, mēs iemīlamies ne bez iemesla. Mēs atgriežamies laikā, kad viss bija brīnišķīgi un jauni. Un mēs izjūtam laimi no jauna.

- Un atkal?," jūs smejaties.

- Atkal," es atbildu, "man patīk dzirdēt stāstus tavā balsī.

Jūs smaidot sākat stāstīt. Un atkal tikpat aizraujoši. Es atkal jūtos iemīlējusies tevī.

* * *

Dažreiz jūtos kā idiots.

Galu galā, es tevi mīlu. Lai gan vēl neesmu tevi pat iepazinusi.

Izšķīdināts,
Daniels

Atbildēt

Atstājiet savu komentāru. Anonīmi.