Starp kopēšanu un izkārtojumu: Rolanda Maskoliūna grāmatas "1922" apskats

stāsts grāmatas
Atsauksmes

Par godu Kauņai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai - grāmata par Lietuvas starpkaru vēsturi citādā veidā. Nevis notikumu atstāsts, bet šie citāti!

Varbūt mūsdienās par autoru Rolandu tik daudz nerunā, bet tie, kas jau sen lasa lietuviešu literatūru un skatās filmas, atcerēsies – galu galā šis ir tas pats zinātņu doktors, kurš 90.gados vadīja televīzijas raidījumu "Videokauka" par fantāzijas filmām, sniedza savu ieguldījumu leģendārajā "Maska"Fantāzijas almanahi…

(Autors ir izdarījis vēl daudz interesantu lietu, par ko var izteikt cieņu. Ja ir interese, gribu pameklēt googlē.)

Bet atpakaļ pie grāmatas.

Kopumā - šī grāmata ir laba. Personīgi es jūtos labāk pēc izlasīšanas. Bet es nezinu, vai grāmata patiks visiem.

Labā daļa ir kopēšana!

Šeit autors bija ļoti patīkami pārsteigts!

Ja jūs paņemat rokās praktiski jebkuru citu vēstures grāmatu, jūs atradīsiet vēstures pārstāstu, kas balstīts uz autora izpratni: "Tad un tad notika tas, kas izraisīja šo un toreiz...". Nu, ja esat izlasījis vismaz vienu vēsturisku grāmatu, jūs zināt, par ko es runāju.

Rolands Maskoliūnas ir drosmīgs autors - viņš izkāpa no šīs žanra lamatas un 1922. gadu pasniedza vienkārši ar citātiem un faktiem.

Nu, lūk, piemērs, es jums parādīšu, kā tas izskatās:

Ā, un, ja interesē, vai avoti ir norādīti - jā, autors ļoti glīti izklāstīja, no kurienes viņš savācis šos fragmentus, uz ko balstījies. Apsveicami!

Burtiski tā izskatās visa grāmata. Tikai citāti. Autora pārdomas ir tikai dažas lappuses ievadā un secinājumos. Kas, godīgi sakot, man ļoti patīk. Autora domas interesantas, bet citāti... Ak, tas ir tīrs, īsts, neapstrādāts informācijas spēks! Ak!

Tiešām interesants ir 1922. gads, notikumi Lietuvā un ar Lietuvu saistītas vēsturiskas personas.

starp citu intervija ar 15min.lt Toreiz autors atklāja, ka ir ieinteresēts rakstīt šo Floriana Illiesa grāmatas "1913" grāmatu, lai gan nav skaidrs, ka autoru vairāk interesēja pirmā daļa ar šo nosaukumu "Gadsimta vasara"vai otrais -"Ko vēl es noteikti gribēju jums pastāstīt". Taču abas šīs grāmatas principā ir līdzīgas – tās arī ir simts gadus senu ziņu krājumi, tikai vairāk par Vāciju. (Žēl, ka šīs grāmatas vēl neesmu lasījis.)

"Es domāju, kas bija Lietuvā, Eiropā tolaik pirms 100 gadiem?" Sāku meklēt materiālu, nezinot, ko atradīšu”, tajā pašā intervijā stāstīja arī autore.

Sliktā daļa ir izkārtojums.

Nē, ne dizains!!! Grāmatas dizains, satura izkārtojums, druka ir visaugstākajā līmenī un nevaru atrast pie kā pieķerties. Dizains ir ļoti labs.

Tā vietā es vienkārši nevaru atrast citu vārdu, kas atskan ar vārdu "kopēšana" un pasaka to, ko vēlos pateikt... Kāda jēga? Par ko ir šī grāmata?

Lasot grāmatu, brīžiem radās sajūta, ka skatāties caur kaleidoskopu – tik daudz citātu, tik daudz varoņu, tik daudz notikumu! …Bet kāda ir saistība starp šo visu?

Grāmata, kā autors norādīja tajā pašā 15min.lt intervijā, tapusi Kauņā KEKS2022 gadījumā Pat nosaukums ir līdzīgs KEKS sauklim - "Temporary to contemporary" (lietuviski tas neatskaņo, bet tas būtu "no pagaidu uz laikmetīgu"). Bet kur grāmatā ir Kauņa? Kauņa noteikti nav grāmatas būtība, jo citāti un notikumi ņemti no vairāk nekā Kauņas...

Piemēram, Balys Sruoga, tolaik jauks puisis (iespējams), studiju laikā dzīvoja Vācijā, sarakstījās ar savu jaunkundzi Vandu Daugirdaiti... Nu bet ne tepat Kauņā. Pat ne Lietuva. Vienīgais, kas saistīts ar Lietuvu, ir tas, ka abi lietuvieši ir ar kaut ko pazīstami. Bet ar ko viņi bija slaveni studiju laikā? Vai viņu mīlestības vēstules tiešām savieno visus pārējos notikumus?

Nosaukumā minēts arī "kanibālisms". Pirms grāmatas paņēmu rokās, domāju, ka tur būs kaut kas par Lietuvas politiku, kā starpkaru laikā Seima deputāti viens otru ēda un krieviem ir vieglāk okupēt. Bet nē, izrādās, ka runa ir par kanibālismu tiešā nozīmē - ka, nu, Krievijā tajā gadā bija bads...

Pats mulsinošākais ir laika apstākļi tajā mēnesī. Ko man ar to darīt? Es neesmu gudrs vēsturnieks, lai to attiecinātu, nu, tāpēc šeit rāceņu raža bija sliktāka un tāpēc... Nu un ko?

Iespējams, šeit atbildes var sniegt tā pati 15min.lt intervija, kur autors teica sekojošo: “Grāmatas misija ir ieinteresēt vēsturi un tās daudzveidību globālā kontekstā. Es uzrakstīju šo grāmatu sev, un, ja arī citiem būs interese, es priecāšos, kad viņi kritizēs."

Tātad, kā autors izvēlējās citātus? Vai viņš visu, ko atrada, nelika stilā "ai, es ielikšu, nav žēl"? ES neticu. Noteikti ir jābūt kādai saiknei. Nu kaut kāds dziļāks stāsts nekā tikai 1922. gada notikumi, kas risinājās kaut kur pasaulē un reizēm saistīti ar Lietuvu... Vai es gaidu pārāk daudz?

es nezinu. Es labprāt izlasītu otro Rolanda Maskoliūna grāmatu. Gribētos, lai autors izdotu vēl vienu tādu grāmatu - kaut vai ap 1990. gadu -, bet mēģinātu grāmatā iekļaut kaut kādu visaptverošu sižetu, viss būtu vairāk saistīts. Pat ja, teiksim, grāmata ir par 1990. gadu - lai visi citāti ir saistīti ar kādu no Parakstītājiem, nevis tikai ar to, ko pusdienās ēda nejaušais tēls Kazys no Alītas.

Kopumā 1922. gads ir laba grāmata. Man patika citātu pārbagātība, to avoti. Un, ja jūs interesē laikmets - Es vēlētos iegādāties šo grāmatu un izbaudi. Bet negaidiet lielu romānu, sagaidiet tikai interesantu citātu kolekciju, kas iepakota patiešām jaukā grāmatā.

Grāmata ir laba, bet ne visiem 😉

Atbildēt

Atstājiet savu komentāru. Anonīmi.