Vai zini, kāda būs tava nākamā doma?
...Un vai jūs pazīstat kādu, kas to dara?
Vai jūs zināt, kura doma vai emocija liks jums rīkoties un kura ne?
...Vai esat kādreiz teicis, ka tā patiešām ir taisnība, bet tā nav taisnība?
Vai jūs teicāt, ka tā bija pilnīga muļķība, bet tā bija apziņa?
...Vai esi kādreiz teicis, ka es noteikti to darīšu, bet es to nedarīju?
Vai esat kādreiz sev teicis, ka es to nekad nedarītu, bet esat to darījis?
...Vai jūs teicāt, ka šī lieta turpināsies mūžīgi, bet tā ir beigusies?
Vai jūs teicāt, ka nekad to vairs nedarīsiet, bet jūs to izdarījāt?
...Vai esat kādreiz darījis kaut ko, nedomājot?
Vai esat kādreiz kaut ko izdarījis, nedomājot, un pēc tam pamanījis, ka jūsu prātā rodas stāsts par to, kāpēc jūs to izdarījāt?
Dzīve ir spontāna, mēs nekad nezinām, ko tā mums sagādās un kā viss izvērsīsies.
Mēs nekad nevaram zināt, vai konkrētas darbības būs veiksmīgas un kādas būs to sekas. Viss vienmēr ir pieņēmums. Un ir tik vilinoši izlikties, ka mēs visu saprotam un zinām, kā viss notiks.
Daudzi no mums vēlas piedzīvot dzīvi bez vismazākajām bailēm, taču mēs nekad nedomājam, ka dzīve pati par sevi ir bezbailīga.
Jau tad, kad piekritām šeit ierasties un to piedzīvot, mēs pierādījām, ka esam bezbailīgi. Tā ir neparedzama, tā nekad nebeidzas, tā vienmēr ir klāt, un mēs esam tās dalībnieki, spiesti piedzīvot visu, ko tā nesīs, bez citas izvēles.