Dienas mērķis: 440 vārdi. Rakstīts: 483.
Šī ir lielākā Lietuvas pašizglītības grāmatu vilšanās 2016. gadā.
Kas, patiesībā, nemaz nav tik slikti – lietuviešu pašpalīdzības grāmatu un to autoru vienkārši ir tik maz, tāpēc gandrīz visas kļūst par vilšanos. Bet vienalga vilšanās.
Šo grāmatu iegādājos 2016. gada grāmatu gadatirgū, tieši no izdevēju (protams, izdevniecība Alma Littera, kas mūsdienās izdod gandrīz visu) bodē. Joprojām atceros, kā Andrius Tapinas stendā prezentēja savu jauno grāmatu, tērpies tajā pašā rozā kreklā.
(Nē - izrādās, ka tā nebija slepena reklāma. Tad es pa jokam par to pajautāju Andriam, un viņš to noliedza.)
Tad... Apmēram trīs mēnešus tā nosēdās grāmatu kaudzē kopā ar citām pasākumā iegādātajām grāmatām. Un tad es to izlasīju. Es to izlasīju vēlreiz nesen, pirms nedēļas.
Īss pārskats, ja nevēlaties lasīt pilnu pārskatu:
Dizains: 9/10. Vāks un interjera dizains ir ērti, acij tīkami un, pats labākais, radīts tieši šai grāmatai. Spriežot pēc grāmatas tirāžas (1,7 tūkst.), izdevniecība neplānoja šai grāmatai kļūt par bestselleru, taču ar noformējumu viņi centās visu iespējamo.
Rakstīšanas stils: 2/10. Koka. Ja grāmatas autore Eva rakstīja interesantākā, novatoriskākā stilā, tad šo grāmatu, iespējams, valodnieki un redaktori izraka vēlāk.
Grāmatas saturs: 4/10. Ambīcijas ir augstas un mani ļoti ieinteresēja - grāmata par laimi! Zinātniskā izpēte! Dzīvi piemēri! …Tomēr viņā nekā tāda nebija. 🙁
Satura koncentrāts: 2/10. Daudz vārdu par neko. Vai vajadzēja tik daudz rakstīt?
Kopumā: 4/10. Gaidīju šokolādi, dabūju banti.
Garāks pārskats, ja vēlaties uzzināt vairāk:
Grāmata sastāv no 36 aptuveni tūkstoš vārdu garām esejām, kurās laime tiek salīdzināta ar kādu dzīves jomu. Laime un nauda, laime un vecums, laime un domāšana, laime un…
Ak! Interesanti! Ja es rakstītu grāmatu par laimi, es darītu tāpat. Es ņemtu pavedienu un redzētu, ko es varu atklāt!
(Īstenībā jau rakstu vienu. Nezinu, kurš saņems, bet lēnām krāju tekstus tieši tādai grāmatai. Tikai labāk par Evas Tombakas "Laimes tabletēm".)
...Eva, tiesa, rakstot devās ceļojumā pa vieglāko ceļu. Tā vietā, lai brauktu ar džipu pa Austrālijas tuksnesi, viņa iekāpa labi kondicionētā Chevrolet un nobrauca apbrīnojamo attālumu starp Sidneju un Kanberu.
(Protams, starp šīm pilsētām ir plaša asfaltēta šoseja. Tās ir divas lielākās Austrālijas pilsētas.)
Tā vietā, lai papildinātu savu eseju ar AKTUĀLIEM pētījumiem, Eva vienkārši raksta, ka kaut kas ir "zinātniski pierādīts"... Un nekur viņa necitē - kuri pētījumi tieši?
Kā zināms, pētījumus veic arī Krievijas zinātnieki. Un pat mūsu Šauļu universitāte. Bet, ja kādreiz interesējies par zinātnisko pētījumu kvalitāti pasaules valstīs, jāsaprot, ka uzticēties Krievijas pētījumiem ir tas pats, kas uzticēties to cilvēku vārdiem, kuri noliedz zemes apaļumus. 🙂
Tā vietā, lai papildinātu "Happy Pills" ar patiesi ATTĒLOTIEM stāstiem, tas ir rakstīts ar reāliem piemēriem, kas notiek tikai slikto ziepju operu stāstos.
(Un tas viss ir par neko!)
Pirmo reizi iegādājoties un rokās turot šo grāmatu, gaidīju jaunas, negaidītas, nedzirdētas tēmas, salīdzinājumus, piemērus. Kaut kas jauns! Nav svarīgi – stilā vai saturā.
Tā vietā, atverot to, es atradu grāmatu, kas, iespējams, rakstīta tikai tāpēc, lai nopelnītu 500 eiro izdošanai.
(Aptuveni tik daudz skaidrās naudas saņemsiet pēc grāmatas ar 1,5 tūkstošu tirāžu izdošanas lielākajās Lietuvas izdevniecībās.)
Piedod, Eva, bet tu vari labāk.
Grāmatas tēma ir pārsteidzoša! Ideju dīgļi ir pārsteidzoši! Kopīga ieviešana… 🙁
Nav daudz laimīgāks
Daniels