Dienas mērķis: 245 vārdi. Rakstīts: tikai 244!?
Viņš nolieca galvu uz meitenes plānajām, džinsiem cieši pieguļošajām kājām...
...Viņš aizvēra acis. Un uzreiz, kā viņš bija iemācījies darīt pēdējos klosterī pavadītajos gados, viņš izdzina no galvas visas domas.
Meitenes kājas, lai gan tikpat tievas kā pārējais ķermenis, bija pietiekami mīkstas, lai zēns varētu iedomāties, ka viņa guļ uz sūnām. Šis tēls viņam radās, tiklīdz viņš par to domāja.
Mēs nevaram zināt, kāpēc viņš to iedomājās. Bet mēs varam nojaust, ka tas varētu būt tāpēc, ka viņš vēl pirms dažām dienām gulēja mežā, nolaistījis galvu. Vai varbūt tas bija tāpēc, ka meitenes džinsi pēc garās sēņošanas dienas vēl joprojām smaržoja pēc meža.
- Aleks," meitene maigi uzrunāja zēnu.
Alekss neatbildēja, un meitene uzreiz saprata, ka viņš ir aizmidzis. Jā, kā tikai viņš var aizmigt pēc visiem saviem trakajiem izgājieniem mežā un pie rakstāmmašīnas.
Aleksa siltā, burtiskā vēstule joprojām gulēja uz galda. Meitene pacēla acis no zēna sejas un atrada vēstules pirmo rindiņu. Tā bija tāda pati kā vienmēr: "Mana mīļā Aiste".
Aistei nebija vajadzības lasīt tālāk, jo viņa šo vēstuli jau zināja no galvas, tāpat kā simtiem vēstuļu, ko viņa bija saņēmusi iepriekš. Viņa atviegloti nopūtās, atkal nolaida acis un, droši vien no ieraduma, sāka skaitīt dzimumzīmes uz zēna sejas. To bija sešpadsmit.
Sešpadsmit mazas dzimumzīmes piliena formā, kas brīvi izkaisītas pa viņas mīļotā vīrieša seju. Viņa pasmaidīja. Galu galā tas bija viņas mīļākais skaitlis.
Sapņošana,
Daniels