Dienas mērķis: 231 vārds. Rakstīts: 1192.
Kas ir mīlestība, kas ir mīlestība? Šī dziesma man ausīs skan jau pusstundu.
...Jautājums, ko uzdevāt "Kas ir mīlestība?", skan jau divas dienas.
Šo jautājumu: "Kas ir mīlestība?" Es sev uzdevu vairāk nekā pirms trim gadiem... Tas joprojām ir patiess šodien. Varbūt ne velti šīs dziesmas YouTube remikss ilgst 10 stundas – pēc interneta standartiem veselu mūžību?
Es atceros šo jautājumu, kad uzdevu sev pirms trim gadiem. Es precīzi neatceros, kad tas bija, pirms vai pēc manas pirmās draudzenes. Bet atceros, ka pirmo reizi par to domāju Dariusa Ražauska lekcijā Kauņā, Miega ziloņu zālē, netālu no Augšāmcelšanās baznīcas.
Es sev uzdevu šo jautājumu.
Es nevarēju izdomāt atbildi. Tāpēc es uzrakstīju jautājumu.
Pēc kāda laika es aizmirsu jautājumu. Dabiski. Nezinu - varbūt atkal iemīlējos kādā meitenē un aizmirsu jautājumu?
Vēl viens brīdis, ko atceros, bija tas, ka atvēru vecu piezīmju grāmatiņu un redzēju to atkal gadu pēc jautājuma uzrakstīšanas. Tad es biju pārsteigts, ka uzdevu sev šo jautājumu. Un es atkal mēģināju viņam atbildēt. Es joprojām neesmu atradis atbildi.
Vai tāpēc, ka es nedomāju atbildes?
nē ko tu Es izdomāju vairāk nekā vienu atbildi. Vienīgā problēma bija tā, ka neviens no viņiem nešķita pareizi. Pietiekami spēcīga. Pietiekami reāls. Pēc kāda laika es atkal aizmirsu jautājumu. Varbūt es atkal iemīlējos.
(Vai nav ironiski, ka tieši tad, kad esam iemīlējušies, pareizāk sakot, iemīlējušies un iegrimuši tajā, ko saucam par mīlestību, mēs it kā aizmirstam tādus šim brīdim piemērotus jautājumus?)
Es nezinu, cik reizes tas notika. Bet es zinu pietiekami daudz, lai pamanītu atkārtošanos. Un es pamanīju, ka nevaru atrast atbildi.
Interesanti - ko tu viņam atbildēsi? Varbūt TAVA atbilde būs tā, kas nostiprinās manas domas un iededzinās manā atmiņā jaunu definīciju?
Nu, vai jūs domājat, ko es izdomāju?
Tā kā tā ir vēstule (kā redzat), es nevaru dzirdēt jūsu atbildi. Tomēr man ir sajūta, ka jūs interesē - galu galā es jau zinu, ka jums patīk lasīt to, ko es rakstu.
Šeit ir atbildes uz mūžīgo jautājumu "Kas ir mīlestība?".
(Kas ir mīlestība, kas ir mīlestība...)
Atbilde nē. 1: Mīlestība - tā ir tikai sajūta, kas ir.
Dažiem cilvēkiem pietiek ar to, ka mīlestība pastāv. Parādās. Mīlestība ir tur. Viņa nāk, kad vēlas. Tas parādās, kad jūs to vismazāk gaidāt. Redzot skaistu meiteni. Vai puisis. Vai mazs bērns.
čau Nē. Nav mazs bērns! Tu pedofils! Fu!
*kostel*
(Tomēr – kas gan slikts, ja mīli mazu bērnu?)
Mīlestība ir tur. Un atliek tikai izbaudīt to, jo tu to nevarēsi kontrolēt. Tu dzīvo tikai vienreiz. #TGTK. #YOLO. Izbaudi sajūtu, jo tā tur ir.
…Šī atbilde mani neapmierināja. Man vajadzēja kaut ko vairāk. Es vienmēr esmu bijis "Kāpēc?" bērns. Un es turpināju meklēt.
Atbilde nē. 2: Mīlestība – tā ir laime, kas mums tika dota.
Dievs ir mīlestība. Kristiešiem patīk šī frāze. Vēdu sekotājiem, budistiem, pat, es domāju, musulmaņiem arī patīk šī frāze.
Jo kāpēc gan viņai nepatikt?
Mīlestība ir brīnišķīga sajūta, kas rodas tad, kad to vismazāk gaidi. Un viņš ir tik laipns. Skaidrs, ka tā ir Dieva dāvana, ko vairāk!?
Dievs ir mīlestība. Tomēr šī frāze man iekrita.
Nezinu, varbūt tāpēc, ka man vienmēr ir paticis iedziļināties vārdu un teikumu nozīmēs? Dievs ir mīlestība. Tātad mīlestība ir Dievs. Loģiski? Loģiski. Mīlestība pastāv (parādās) – tātad Dievs eksistē. Un otrādi. Loģiski? Loģiski.
…Bet ko tad, ja Dieva nav un mēs visi esam tikai nejauša ķīmiska un fizikāla eksperimenta rezultāts? Vai tas nozīmē, ka mīlestība arī neeksistē?
Tomēr... Tas pastāv! Skaidrs!? Galu galā es to ik pa laikam jūtu, zem negaisa!
…Vai ko es jūtu? Kas tas ir?
Atbilde nē. 3: Mīlestība – tas ir ķīmisks savienojums galvā.
Ļoti populāra teorija saka, ka mīlestība ir tikai bioloģisks dzinulis mūsu rasei, cilvēkiem, vairoties un tādai arī palikt.
Tas ir patiešām vienkārši:
Pirmkārt…
Jūs redzat izskatīgu puisi/meiteni, kuru jūsu smadzenes novērtē kā piemērotu pārošanai — izskatīgu, piemērotu, ar bagātības, varas un autoritātes pazīmēm.
Šoreiz neiedziļināšos kritērijos, bet tas ir tradicionāli - meitenēm liela krūtis un dibens; muskuļi un liela gara čūska biksēs puišiem.
Loģiski.
Otrkārt…
Smadzenes sūta jums ļoti ātru signālu: "Uz priekšu!" Brauciet! Jums ir jāizsēj (jābūt iesētai) šī meitene (tas puisis). Izveidojiet daudz mazo JŪS!”.
Tu iemīlies.
(Šis izteiciens angļu valodā ir labs - "falling in love". Atbilstoši.)
Treškārt…
Jūs uzbrūkat sazināties. Jūs jūtat prieku, interesi, sajūsmu, to specifisko siltuma sajūtu - kad tiek ieslēgti hormonālie dzinēji, tie jums sūta visu, kas viņiem ir, lai tikai jūs varētu pāroties ar cilvēku, kuru redzat, lai kas arī notiktu.
Hormonālie satricinājumi ir vislielākie pusaudžiem. Vēlāk, ar vecumu, tās nolietojas, jo ķermenis (smadzenes) sāk "atmest cerību" – būtībā tās sāk uzskatīt, ka jūsu ķermenis ir pārāk vecs, lai pāroties. Ko jūs zināt, tā ir patiesība.
(Atcerieties sarunas tēmu, kad - vai tas ir labi, ka mēs pavadījām savus kaislīgākos pusaudža gadus, nedrāžoties ar to, ar kuru iekritām? ...Pareizāk sakot, labi, ka es to piedzīvoju? Es domāju, ka nevainību jūs zaudējāt 16 vai 17 gados?)
*Šeit Daniels veic matemātikas soļus, lai pārbaudītu savu minējumu. Kosteli turpina tur, kur pārtrauca.*
Ceturtkārt…
Jūs iztiekat ar savu "dzīves mīlestību". Smadzenes sāk sūtīt citu ķīmisko vielu, atkal, neatceros nosaukumu, bet tas ir specifisks.
Kas? Jo tas darbojas kā zāles. Kad pirmās ķimikālijas deva jums laimi pāroties... Šī ir atkarība no šīs laimīgās sajūtas. Tu gribi izdrāzt. Daudz. Un piedzīvot laimi kopā. Daudz laimes.
Un piedzīvo to visu.
Es nezinu, kad laimīgā ķīmija beidzas. Tikko pameklēju googlē, vai pastāv korelācija starp pāru šķiršanos un 9 mēnešus pēc negaidītās mīlestības, bet pirmajā lapā neko nevarēju atrast.
Zinu tikai to, ka efekts ir jūtams mēnesi, dažreiz divus vai trīs, un dažreiz pat pusgadu pēc šķiršanās. Pat ja jums nebija daudz seksa ar savu mīļoto.
Tieši tāpēc mēnesi, divus vai vairāk mēs jūtam vēlmi atgriezties bijušā rokās. Ilgums katram ir atšķirīgs – teicāt, ka pēc diviem līdz trim mēnešiem sākāt justies labāk. Es pēc mēneša. Es tikai nezinu, kāds ir ilgums pēc atkarības.
Šīs ķīmiskās vielas specifika ir turēt jūs pārī līdz bērna piedzimšanai (kā minimums - galu galā grūtniece ir visneaizsargātākā) un, vēlams, līdz audzināšanai. Tad pienāk brīdis, kad kļūsti neauglīga un viss nokārtojas – vari iet katrs savu ceļu.
Nu, mēs varētu. Līdz kristietībai un kāzām. Bet šeit ir cita tēma.
Piekt.. Aaah… Piektais…
Galu galā ķīmiskā mīlestība beidzas. Sākas vecā labā “Es tevi ienīstu, bet mēs esam precējušies, tāpēc izliksimies, ka mīlam viens otru” dzīve.
Mazliet skumji. Bet tā darbojas mūsu ķermenis.
Bet vai mēs neesam sava ķermeņa vergi?
Atbilde nē. 4: Mīlestība – tās ir rūpes par citiem.
Es nezinu, ko jūs rakstījāt savā vēstulē, bet es domāju, ka tā ir jūsu izvēle. Jūs jau esat daudz par to rakstījis. Es nebrīnītos.
Pēc citu cilvēku domām, mīlestība ir rūpes par citiem. Īpaši - sengrieķu filozofi: Aristotelis un Platons. Viņuprāt, mīlestībai ir pietiekami daudz valodu - no rūpēm par draugiem, ģimeni, bērniem un beidzot ar apbrīnu un aizraušanos ar citiem. Bet tas viss ir saistīts ar rūpēm un vēlmi palīdzēt.
"Es gribu, lai citi būtu laimīgi... Lai es būtu laimīgs pats" būtu frāze, kas raksturo to cilvēku attieksmi, kuriem patīk šī atbilde.
(Diemžēl taisnība, ka lielākā daļa atceras tikai frāzes pirmo daļu un par otro klusē, tādējādi pārvēršoties par kaut kādiem varoņiem. Lai gan viņi paši bieži zina, ka tādi nav.)
Mīlestība ir rūpes. Mīlestība ir kopā būšana. Mīlestība ir palīdzība. Vienkārši.
Bet kura atbilde ir pareiza? Vai tāda ir?
Es uzskaitīju četras atbildes, kas ienāca prātā. Četras atbildes, kurām ticēju un pēc kurām dzīvoju. Četras atbildes, kuras pierakstīju un atkārtoju citiem.
Bet kurš no tiem ir pareizs? Vai ir vismaz viens?
Un kurai atbildei es tagad ticu?
Labi jautājumi. Kuras atbildes, diemžēl, atstāju citai reizei.
Jo tagad acis asaro, un negribas dubultot jau tā rekordgaruma burtu (šis jau sasniedz 1200 vārdus - divreiz garāks par mani garākajiem!). Es zinu, ka jūs labprāt to izlasītu. Bet es labāk atbildēšu uz šo jautājumu atsevišķā daļā.
Tātad, ko jūs teicāt savā vēstulē? 😉
Pārbaudot mīlestību,
Daniels