Indre, pastāsti, kādu izaicinājumu pieņēmi un kāpēc izvēlējies to?
Jau sen biju domājusi kādu laiku padzīvot bez televizora. Pēc kabeļa līguma beigām un paša televizora kļūmes visa ģimene nolēma sākt:
...Pusotra gada izaicinājums bez televizora!
Pati televizora klātbūtne mājās un aizkaitināmība un jūtīgums pēc tā skatīšanās mani sāka kaitināt. Biju dusmīga uz visiem un uz visu, kad nosēdos uz pusstundu atpūsties pie tās kastes, nepamanīju, kā pagāja laba stunda un brīva laika nepalika ne elpas - tikai bezgalīgi nepabeigti darbi.
Kopumā, kā jums izdevās sasniegt savu mērķi?
Pirmajās dienās aiz ieraduma mēģinājām ieslēgt televizoru, bet tas vienkārši neko nerādīja. Bērns gaudoja, ka grib video.
Vīrietis ilgi nelaida garām iespēju atgādināt, kādu pārsteigumu esmu viņam sagatavojusi, lai gan pirms eksperimenta vienojāmies, ka par to nebūs domstarpību un strīdu. Es mēģināju to ignorēt, bet dažreiz liekulība sāpēja.
Kā jau varēja gaidīt, draugu un ģimenes reakcija, uzzinot par mūsu izaicinājumu, bija ļoti atšķirīga.
Bija skeptiķi, daži kratīja galvu, bet daži slavēja apņēmību.
Protams, viesojoties pie viņiem, nebija iespējams pilnībā izvairīties no televizora mirgojošajiem attēliem. Reizēm, kad bijām viesos, skatījāmies kādu filmu, Eirovīziju, basketbola vai futbola mačus, ļāvām bērnam skatīties filmas pie vecmāmiņas, bet tas bija ļoti reti.
Galu galā mana vīra kašķība pazuda, un apkārtējiem vairs nebija ikreiz jāskaidro, kāpēc mēs vairs neskatāmies televizoru. Pamazām jutām pozitīvas pārmaiņas: agrāk devāmies gulēt, tāpēc agrāk cēlāmies un labi atpūtāmies, neizjūtot miega trūkumu.
Bet kas visvairāk stāvēja tavā ceļā?
Nešaubījos, ka nebūs tik grūti, ja paša televizora nebūs mājās vai nestrādās.
Ilgi domāju: ja nu, neskatoties ziņas, kaut ko svarīgu palaidīšu garām un rezultātā mazināsies intelekts un nevarēšu ar apkārtējiem apspriest aktuālas tēmas? Tā bija viena no manām lielākajām šaubām.
Tātad, ko jūs darījāt, kad bija grūti un gribējāt visu izmest?
Neslēpšu, ka tajā periodā vairākas reizes man bija kārdinājums atgriezties vecajā dzīves ritmā ar televizoru priekšā...
…Tā rezultātā mēs televizoru nomainījām ar datoru.
Tādējādi bija daudz vieglāk skatīties filmas, lasīt ziņas vai pārbaudīt laika prognozes.
Tāpat tādā veidā nejutāmies pilnībā izolēti no aktualitātēm, dzīvojām pilnvērtīgu dzīvi, un bailes, kas radās šī izaicinājuma sākumā, neapstiprinājās.
Tomēr laika gaitā pamanīju, ka dators mājās ir ieslēgts daudz ilgāk, nekā bija nepieciešams, lai lasītu ziņas vai skatītos video. Tā rezultātā radās aizkaitinājums un, iespējams, izmisums, jo atkal tika zaudēts laiks, atpūta un ģimenes ietaupītais laiks.
Kā jūs jutāties pēc izaicinājuma izpildes? Vai sasniedzāt to, uz ko sākotnēji cerējāt?
Atteikšanās no TV ir nākusi par labu katram no mums dažādos veidos.
Vīram agri no rīta izdevās paveikt darbu, ko viņš ilgi atlika. Mans dēls kļuva mierīgāks, viņa staigāšana miegā gandrīz pazuda, viņš aizpildīja laiku, kas pavadīts dienas laikā, skatoties multenes ar aktīvākām aktivitātēm. Un es klusi priecājos, jo bija laiks dažādiem darbiem.
Pats galvenais, ka vakaros bija vairāk laika ciešai saziņai ar ģimeni.
Un viss beidzās tikpat vienkārši, kā sākās. Ievācāmies mājā, pieslēdzām antenu un tagad lietojam televizoru kā iepriekš. Mums ir tikai kādas desmit programmas, visas lietuviešu valodas, un vēl ilgi neplānojam.
Ko jūs iemācījāties izaicinājuma laikā?
Jūs varat dzīvot pilnvērtīgu dzīvi bez TV. Pēc atteikšanās no televizora palika laiks dažādām aktivitātēm. TV patērē bezgalīgi daudz mūsu dārgā laika, manuprāt, parādītā informācija ir tikai aptuveni 30 procentu svarīga.
Viss pārējais ir tikai rosinošs, visādi mēģina aizķert lietotāju, piesātināts ar perfekcionismu vai agresīviem tēliem, negatīvi ietekmējot mūsu domas, veselību un enerģiju.
Beidzot sapratu, ka nav nemaz tik viegli atteikties no kaut kā kaitīga.
Pat ja izdodas to izdarīt uz laiku, mēs bieži to aizstājam ar kādu citu sliktu ieradumu. Smēķētājs, kurš atteicies no cigaretēm, var ļauties saldumiem, un, ja atteiksies no saldumiem, iespējams, nesākt košļāt citus našķus. Tāpēc saka, ka atkarība ir visu mūžu.
Vai jums ir kāds padoms cilvēkiem, kuri vēlas atkārtot vai pārspēt jūsu piedzīvojumu?
Iesaku arī tev mēģināt vismaz īslaicīgi iztikt bez TV. Tā bija jautra un atalgojoša pieredze. Vai Tu zini kapēc? Jo tikai tad, kad izejam no savas komforta zonas, proti, cenšamies darīt kaut ko savādāku nekā vienmēr, mēs sākam pilnveidoties un augt.
Ja nevarat pilnībā atteikties no televizora, paslēpiet tālvadības pulti no jums vismaz reizi nedēļā.
Mans padoms būtu šāds: nepārtraukti jāstrādā pie sevis, jo vienmēr ir kur pilnveidoties un uz ko tiekties. Būsim godīgi pret sevi, neslavēsim mūs par līdz galam nepadarītu darbu, iesim tikai uz priekšu, kaut arī pavisam maziem solīšiem.