Dienas mērķis: 293 vārdi. Rakstīts: 298. Vārdi.
Es to nevaru izdarīt. Tagad ir pus četri no rīta, un es neesmu uzrakstījis ne vārda šodienas vārdu skaitīšanā. Ne vārda.
Visu dienu es vilcināju, gaidīju, biju slinks, lai gan zināju, ka man tas ir jādara. Tomēr es to nedarīju. Un tagad es esmu šeit un cīnos.
Tas nav veselīgi. Īpaši zinot, ka rīt no rīta jums atkal būs jāceļas un uzrakstiet savas grāmatas turpinājumus.
Daniels, tas ir mans jautājums rītdienai, ko darīt, lai to novērstu? Kā un kad atrast laiku rakstīšanai un to izmantot? Veids, ko es atklāju studiju laikā - rakstīt naktīs, šķiet, nedarbojas, jo es nedz rakstu, nedz lietderīgi izmantoju laiku. Gluži pretēji, es to izšķiežu.
Tātad, vai man vajadzētu mēģināt mainīt miega ritmu no nakts uz rītu?
Kā to varētu izdarīt? Šobrīd man ir dažas idejas:
a) Sākt no atkal celties agrāk. Rakstiet pirms visu darbu uzsākšanas.
b) Rakstiet vakaros un naktīs. Bet ar stingrāku "rakstīšanas laika" ierobežojumu. Neizstiepjot to līdz četriem no rīta.
c) Rakstiet dienas laikā.
Apskatīsim priekšrocības un trūkumus.
Es sākšu ar C variantu:
Ieguvumi - rīts un vakars/nakts man ir brīvi, es varu būt laimīgs un labā formā, ilgi gulēt un ilgi sapņot. Turklāt dienas vidū pabeigts darbs man dos lielu motivācijas un enerģijas devu, kā jau visi pabeigtie darbi.
Trūkumi - man nav ne jausmas, ar ko saistīt savu rakstīšanu. Neesmu pārliecināts, vai ir iespējams noteikt konkrētu stundu/minūti, jo katra diena un tās darbs ir atšķirīgs. Šāda sasaiste varētu būt diezgan burvīga, bet es, godīgi sakot, nezinu, kā to izdarīt, respektīvi, turpināt darīt.
B variants:
Stiprās puses - Nakts, vismaz studiju laikā KTU, man bija jautrākais laiks rakstīšanai. Patiesībā tādas tās ir arī tagad. Man ir jautri rakstīt šādā veidā.
Trūkumi - man vairs nav enerģijas pat domāt vakaros/nakts stundās. Galvenokārt. Jo es to visu izšķiedu ceļā. Turklāt - es gribu gulēt, un man ir termiņi, lai rīt dotos gulēt pirms 15:53.
A variants:
...Iespējamais risinājums?
Domāšana,
Daniels