Grāmata par Jonavu + Kas es esmu, lai spriestu par citu cilvēku grāmatām?

365 teksti grāmatas
Atsauksmes

Dienas mērķis: 696 vārdi. Rakstīts: 712.

Pēc nesenās lekcijas Jonavas skolēniem (kurā stāstīju par to, kā cilvēki, kas izmanto internetu - Tapiņi un Landsbergi -, kļūst par politisko spēku un kā to atkārtot pašam), dāvanā saņēmu grāmatu.

Kvadrātveida grāmata (20x20x1 cm) ar izturīgu papīru un gludu cietu vāku. Ja pareizi rēķinu, 93 lappušu bieza fotogrāmata par Jonavu un tās novadu, izdota 1000 eksemplāru tirāžā.

Renata Kilinskaitė - mākslas kritiķis un fotogrāfs.
Viņas grāmata... Patiesībā tas man nekritu acīs.

Tā ir tikai fotogrāmata, kuru, iespējams, var iegādāties Jonavas novada muzejā un paturēt sev par piemiņu. Izlasiet par Jonavas novada vēsturi, aplūkojiet fotogrāfijas, uzdāviniet grāmatu kādam angliski runājošam.

Papīra kvalitāte, šūšana, izdošana: 9/10.

Un, kā jau foto grāmatām vajadzētu būt, to ir patīkami un jautri turēt rokās. Protams, sava neparastā formāta dēļ tā neiederas plauktā, kas dažiem maniem draugiem varētu radīt neapmierinātību, taču mani tas netraucē.

Papīrs ir labs, fotoattēli nesatīrās, druka ir glīta! Pat pirkstu nospiedumi uz melnajām lapām ir nedaudz redzami. Kompliments MB "Tipogrāfija".

Tikai žēl, ka grāmatas stūri ir tik asi. Ja es izdotu fotogrāmatu, es piemaksātu papildus, lai tie būtu noapaļoti vai kaut kas tamlīdzīgs. Es to izceltu!

 

Teksta un tulkojuma kvalitāte: 4/10.

Tas bija mazliet sarūgtinoši. Saprotu, ka mākslas vēsturnieka profesija nav dzejnieka vai rakstnieka profesija (kas, cik esmu dzirdējusi, arī Jonavā dzīvo, kāpēc gan neviens nepiedāvāja?), bet varēja taču vairāk censties.

Pievienojiet... kaisli! Ugunsgrēki! Pavasara vai citu gadalaiku dzīve. Stāstīts nevis enciklopēdiskā, bet gan dzīvā stāstījuma stilā.

Šī grāmata nav enciklopēdija. Tā ir grāmata, kas iepazīstina ar Jonavu. Un vai Jonava ir kaut kāda garlaicīga vieta, kur nav ne dzīves, ne kaut kas notiek? Kur draugi nedēļas nogalēs dodas uz vietējo "Norfu", lai nopirktu lētākas desas, un pirmdienās...?

Es to nedaru. Jonava tāda nevar būt. Cik varēju redzēt, kad braucu garām un aptuveni stundu sēdēju vietējā kafejnīcā Jonavas centrā (un arī divas stundas sarunājos ar skolēniem) - Jonava ir dzīva vieta.

Tekstā tas nav atspoguļots. Un lasot to, šķiet, kā lasīt Vikipēdiju. Viens vīrietis to izdarīja, un tad notika tas. Tad XXX gadā, kas lasītājam neko nesaka, notika tas.

Bet tas ir vienalga, bija diezgan jautri lasīt.

Fotoattēlu kvalitāte: 4/10?

Grāmatai, kuras pamatā ir fotogrāfijas no Jonavas (vai vēsture nav tekstā?), tās ir diezgan dažādas kvalitātes. Dažas ir ļoti interesantas (vairākas no starpkaru arhīviem), citas ne tik ļoti.

Taču es nevaru pārāk daudz kritizēt, jo par fotogrāfiju neko daudz nezinu. Tomēr dažas fotogrāfijas burtiski izskatās tā, it kā tās būtu uzņemtas ar 7 gadus vecu telefonu.

Vai jūs ieteiktu iegādāties?

Ja vēlaties sev atgādināt par Jonavu vai kolekcionējat grāmatas no visām Lietuvas pilsētām - turpiniet. Ja vēlaties, lai jums būtu darbs, kas jums radīs dziļas idejas, varbūt investējiet kādā citā priekšmetā.

Domāju, ka uzdāvināšu šo grāmatu kādai no savām draudzenēm mākslas kritiķēm (kura pati domā, ka viņai vajadzētu izdot savu grāmatu - dzīvs piemērs tam, ka tas ir iespējams). Vai arī es to atstāšu kādā Kauņas "Grāmatu namā".

Pārmeklējot internetā Jonavas novada lapas un enciklopēdijas, diemžēl neko labāku par šo grāmatu atrast neizdevās. Tāpēc, iespējams, līdz nākamajam izdevumam tās laiks būs beidzies.

Un kas tu vispār esi? Ko tu zini un vai tu vispār esi izdevis labāku grāmatu? Tu esi resns, vai ne, Debesyla!?!

Es saņēmu ziņu pēc tam, kad izlasīju (un nožēloju) pseidozinātnisku grāmatu par Visuma likumiem un novērtēju to ar nepietiekamu atzīmi. Ziņa bija pilna rupjību un apvainojumu.

 

Protams, tas ir ziņojums no pilnīga garīgā (vai vismaz sociālā) atpalicēja. Taču nav ko vainot - šis varonis, kaut arī viņa rakstītais ir briesmīgs, ir izteicis to, ko es izjūtu ikreiz, kad recenzēju grāmatas.

Es nezinu, kā rakstīt šādas grāmatas.
Es arī nezinu, kas ir izdevējdarbība.

Es nekad mūžā neesmu rakstījis tādu darbu kā "Jonava". Patiesībā es gribēju dalīties ar dažiem interesantākajiem faktiem par "Jonavu" šeit, šīs recenzijas beigās, bet man neizdevās pat tas.

Es nevaru rakstīt. Vismaz šāda veida darbam.

...Tomēr es uzskatu, ka, neraugoties uz savu nezināšanu, es varu atļauties kritizēt darbu, kas burtiski sāpina manas jūtas un manu labsajūtu.

Renatas Kilinskates "Jonava" nebija šāda grāmata. Šī mākslas zinātnieces grāmata ir viduvēja, bet tā noteikti nav slikta. Un tā noteikti nav tāda kā...

Es vēl neesmu izdevis nevienu grāmatu. Bet man ir tiesības kritizēt, jo:

1) Es apzinos, ka esmu;
2) Es patērēju saturu;
3) Es atceros.

Apvienojiet, un jūs saņemsiet mašīna, kas var spriest.

Un kas jūs esat, lai kritizētu manas domas? Vai jūs kādreiz esat darījis ko labāku? NU? ATBILDI ZILS. ES ESMU FORŠS, UN JŪS ESAT ADDUR**S. KO TU SAKI, NŪŪŪ??????

Vai esat neviens? Vai jūs neko neesat izdarījis?

*smaida*

Neuztraucieties, tad sakiet, ko domājat. Galu galā mēs abi nezinām, ko darām uz šī akmens gabala, kas lido apkārt Visumam. Un mēs abi varam dalīties savās domās, lai kādas tās būtu 🙂 🙂 🙂

Vai jūs dalīsieties ar savu?

smaidot,
Daniels

P.S Jebkurā gadījumā, ziniet, ir ļoti labi būt nezinošam un to saprast. Tad jums nav jāuztraucas, kad kāds mēģina jūs uzmest ar "ak, kas tu esi, pakists". Jūs atpūšaties, ļaujat kliedzējiem kliegt un dalāties ar to, ko redzat. Ko jūs jūtat. Kas jūs esat.

Ļaut sev un citiem kritizēt, iespējams, ir vislielākā brīvība, ko mēs varam radīt.

atpūsties

Atbildēt

Atstājiet savu komentāru. Anonīmi.