Publicēts: 2017-10-15
Atjaunināts: 2021-07-06
Reiz mežā pie koka, kur atradās bišu ligzda, bijis skudru pūznis. Un mežā dzīvoja lācis, kurš nepārtraukti nāca pie koka zagt medu. Vienkārši katru reizi, kad lācis atnāca, tas samīda skudru pūzni.
Ak, skudrām tas nepatika un viņi dabūja plānu.Visas skudras skrēja un izraka lielu, lielu, bedri netālu no skudru pūžņa, bet atstāja virsū plānu zemes strēmeli, lai nevarētu redzēt, ka bedre biju tur.
Tātad, nākamajā dienā skudras skrēja pāri šim pleķim, un lācis atnāca visas skudras dzenāt, bet viņš sāka un uzkāpa pāri šai bedrei. Lācis iekrita bedrē un netika ārā. Un tad nāca visas skudras un saspieda lāci dzīvu.
Beidz, ej gulēt. >:[
