Nav tādu gēnu (vai vismaz tie ir tik neparasti, ka mēs tos neesam atklājuši), kas kādam piešķirtu iedzimtu talantu.
"Iedzimtais talants" biežāk redzams nevis tāpēc, ka cilvēks ar to piedzima, bet gan tāpēc, ka ārējais vērtētājs nav redzējis visu darbu, kas cilvēkam jāiegulda, lai to apgūtu.
Nevarēja redzēt, cik lielas pūles pielikts – izskatās, re, zibenīgi iznāca! Talants. Tas ir burvīgi. Apbrīnojami. Aplausi!
Bet katrs no mums piedzimst kā tukšs audekls. Tabula rasa.
(Tehniski tā nav pilnīgi taisnība, taču lietām, kuras mēs nēsājam līdzi, izmantojot mūsu gēnus, reālajā dzīvē gandrīz nekad nav nozīmes.)
Un talantīgs cilvēks nav tāds, jo Pērkons viņam parādījās personīgi un deva viņam spēju darīt X, Y vai Z.
…Viņš strādāja, lai to iemācītos. Un viņš nebrauca akli 10 000 stundu, bet gan izvirzīja sev jaunus izaicinājumus un eksperimentus. Viņš centās sasniegt mērķi tūkstoš veidos. Un dažas metodes viņš atcerējās kā efektīvākas nekā citas. Viņš zina.
Un mēmais cilvēks, muļķis, nav tāds, ka viņš ir defektīvs, ka viņu nevarētu salabot, ka viņam nav lemts kaut ko iemācīties.
…Viņš vienkārši neatlika laika mācīties. Tas nebija domāts viņam. Vecāki viņam grāmatas nelasīja, visu bērnību viņš pavadīja ar televīziju, pusaudžu un pieaugušo dzīvi – bēgot no sevis, no izaicinājumiem, eksperimentiem, jaunas pieredzes.
Neviens nepiedzimst maksājot. Un neviens nemirst par velti.
Tā vietā šīs sasodīti ierobežotās dzīves laikā jūs varat iegūt talantus, lai īstenotu savus sapņus. Pārvariet "bet es nevaru" un ļaujiet sev kļūdīties. Ļaujiet sev mācīties. Ļaujiet sev izmēģināt.
Jūs neesat dzimis maksājot. Un ar tevi viss ir kārtībā.
