Esmu uzaugusi veselīgā ģimenē - vienmēr cienījām dabu, vectēvs audzināja bites (līdz pirms dažiem gadiem novecoja), un mamma visu laiku teica - atkritumi ir jāsavāc! Mest jebkur ir nepareizi.
1) Dažus jau no mazotnes māca šķirot, domāt par vidi, saudzēt vidi - viņi aug tādās ģimenēs, citiem kādā dzīves posmā notiek sava veida "lūzums"? Kāds ir jūsu gadījums?
Esmu uzaugusi veselīgā ģimenē - vienmēr cienījām dabu, vectēvs audzināja bites (līdz pirms dažiem gadiem novecoja), un mamma visu laiku teica - atkritumi ir jāsavāc! Mest jebkur ir nepareizi.
Pēc tam pēc 24 gadiem, ko pavadījāt kopā ar vecākiem, jūs pārcēlāties uz savu māju. Un redz, pat vecāki, kas daudz zina, nepamana visu. Viņi izlaiž šo. Piemēram, viņi pērk daudz plastmasas (bet vismaz šķiro, kas ir ļoti jautri), ēd daudz dzīvnieku barības, izmet daudz pārtikas atkritumu, izmanto automašīnas katram braucienam...
…Es nesaku, ka mani vecāki ir kaut kā slikti. Nē, viņi jau dara pietiekami daudz! Tā vietā es pamanīju, ka es pats varu izdarīt mazāk šos ekoloģiskos grēkus. Un viss sākas ar tevi pašu, vai ne?
2) Kas, jūsuprāt, var mainīt cilvēka uzvedību un attieksmi? Lielākā daļa cilvēku zina šausmīgo statistiku par piesārņojumu, klimata sasilšanas draudiem un tā tālāk. Taču ieradums izmest atkritumus vai iegādāties parastu plastmasas maisiņu saglabājas.
Diemžēl es nedomāju, ka rāpojošās ilustrācijas palīdzēs.
Tāpat, runājot par vegānismu, tikai ļoti neliels skaits cilvēku kļuva par vegāniem (kas, starp citu, arī ir ekoloģiskā filozofija, kas ietver daudz vairāk par uzturu), ieraudzījuši šausminošus attēlus no Lietuvas dzīvnieku fermām.
Diemžēl mēs kļūstam izturīgi pret iebiedēšanu. Tas ir tāpat kā simto reizi pa radio dzirdēt reklāmas rullīti par drošu braukšanu – vienkārši nomaini kanālu un viss.
Tā vietā, manuprāt, ir jādalās ar idejām! Un pozitīvi atbalstīt, mudināt ražotājus veidot ekoloģiski noārdāmu iepakojumu (tā, starp citu, ir viena no Eiropas Savienības misijām līdz 2030.gadam - ļoti priecājos), dalīties ar draugiem, kā iespējams dzīvot, neradot tik daudz bezjēdzīgas krāmas.
Problēma ir zemāk - zaļie risinājumi netiek izvēlēti, jo viņi neapzinās, cik tas ir viegli!
...Un arī daži cilvēki savu ikdienu cenšas iepriecināt ar iepirkšanos. Tas ir tāpat kā laimes pirkšana – telefons ar vienu augstāku numuru modeļa nosaukumā. Veco, protams, izmet miskastē! Izšķērdējot tā radīšanai izmantotos resursus.
Tātad, 3 lietas: dalieties šajās labajās idejās ar draugiem, izmēģiniet to pats, pēc tam, kad esat to izmēģinājis, iedrošiniet ražotājus, kuriem rūp daba.
Piemēram, man neviens nejautāja, bet es labprāt izmantošu iespēju reklamēt - ir fantastiskas vegāniskas saldētas kotletes, sauktas "Pupiņas". Tie ir ne tikai garšīgi (pats par sevi saprotams), bet arī ekoloģiski noārdāmos iepakojumos! Gandrīz katram satiktajam draugam iesaku izmēģināt šos!
3) Kā mēs sākām interesēties par "Zero waste" filozofiju? Kas pamudināja?
Ā, patiesībā to pamudināja meitene, par kuru es biju iemīlējusies. Stulbs stāsts - es piedzēros, un izrādās viņa nemaz negribēja ilgas attiecības. Bet doma, ka varu dzīvot ekoloģiskāk un varbūt pat pilnīgi bez atkritumiem - aizķērās!
4) Zero Waste ir dažādi "modeļi". Kam tu visvairāk koncentrējies? Kādus būtiskus akcentus un principus jūs varētu izcelt? Pilnīga plastmasas neizmantošana, aizstāšana ar brillēm utt.?
Esmu izdevusi grāmatu par produktīvu, laimīgu dzīvesveidu: "Slinkais manifests". Un tajā es pieminu, iespējams, vissvarīgāko savas dzīves filozofiju - minimālismu.
Kas ir minimālisms?
Tās būtība ir izvēlēties svarīgāko. Jūs joprojām nevarēsit iegūt, darīt vai iegūt visu (diemžēl), tad kāpēc gan neizbaudīt visaugstāko kvalitāti?
Tas ir viss, manuprāt, labākais veids, kā neradīt atkritumus, ir bļin, nepērciet tos!
Jā, jā, tu ļoti gribi jaunus apavus... Bet vai tie atrisinās tavas neapmierinātības cēloņus? It īpaši, ja jums jau ir vismaz viens apavu pāris visiem laikapstākļiem? Un kam tas jaunais tālrunis, ja jūs tik un tā izmantojat tikai zvanīšanai un Facebook? Un kāda velna jēga pirkt auto, ja tālākais brauciens ir tikai 5 kilometri un nākamajam braucienam var izmantot "Citybee" vai citu ceļojuma alternatīvu?
Tātad: Vai man tas tiešām ir vajadzīgs?
Dažreiz tas prasa daudz mazāk nekā tūlītēja apmierināšana. Un es saprotu, ka varbūt šī jautājuma dēļ būtu mazāk noieta (tā mazāk cilvēku pirktu manas grāmatas, valsts iekasētu mazāk PVN...), bet pirkums bez jēgas ir bezjēdzīgs. Naudu labāk tērēt kaut kam kvalitatīvam, ilgmūžīgam un tiešām pārdomātam.
Nu, ja jūs nepērkat atkritumus, jūs būtībā esat paveicis lielisku darbu! Tagad mēģiniet izmantot atkārtoti lietojamus auduma maisiņus (ērti, jo tie neplīst!), pērkot izstrādājumus papīra iepakojumā... Vai, lai kas arī būtu nākotnē.
Varbūt nākotnē plastmasa vairs nebūs tik šausmīgi kaitīga dabai. Tā vietā minimālisma pamatjautājums ir "Vai man tas tiešām ir vajadzīgs?" paliks
5) Bieži dzirdam par dažādiem izaicinājumiem - nedēļas veļa burkā vai mēneša atkritumi uz balkona. Vai tev pašam tādas ir bijušas? Vai tu vari man pateikt?
O jā! Visu janvāri - dzīvoju bez atkritumiem. Nu, drīzāk es mēģināju dzīvot bez viņiem. Kā redzēju - 100% nebija iespējams izdzīvot neko neradot. Bet bija jautri! Uzaicināju vairākus draugus un paziņas, kopā feisbukā apmainījāmies idejām, kā nomainīt ierastos kaķu smiltis, kur atrast maizi, kas nav no plastmasas, vai ir vērts atteikties no papīra dvieļiem...
Kā redzēju, plastmasa ir visur. Un sasodīti daudz!
Bet man prieks, ka atklāju auduma maisiņu priekus (nevis plastmasas), izmēģināju lietuviešu "Solidu" šampūnu, kas ir izgatavots bez ūdens, var nopirkt vienkārši ietītu papīrā, kā ziepes... Patiesībā , vēl daudz vairāk (ar saitēm uz lapām, kas pilnas ar "Zero waste" idejām ) Es rakstīju savā blogā Debesyla.lt! Šo stāstu var atrast šeit. (https://debesyla.lt/menuo-be-siuksliu/)
6) Vai jūsu ģimene dzīvo pēc līdzīgiem principiem? Kā jūs izturaties pret mīļajiem, kuri ignorē šos principus – vai jūs tos moralizējat vai ignorējat?
Ak, viņi paši nedzīvo tik daudz zero waste. Bet es mīlu šos cilvēkus – tikai ar pozitīvu atbalstu, uzskatu, pārmaiņas notiek!
7) Cilvēki bieži min infrastruktūru kā vienu no iemesliem, kāpēc viņi nešķiro. Kā jūs to vērtējat Lietuvā?
Par nešķirošanu? Jā, patiesā patiesība ir infrastruktūras problēma.
Daļēji arī izglītības dēļ - daļai balvoniešu šķiet, ka, ja viena mašīna atbrauc pēc atkritumu, viņi visu samet vienā nodalījumā, lai gan patiesībā - pašreizējās atkritumu mašīnas un atkritumu šķirošanas sistēmas visu atdala - šķirošana tiešām nav bezjēdzīga. Tas neprasa neko (burtiski, izmetot to otrajā tvertnē zem izlietnes), un ieguvumi ir milzīgi!
Tā ir problēma, ja jums nav iespējas kārtot.
Piemēram, mēs ģimenē ilgi nešķirojām, jo Kauņā privātmājām konteineru šķirošanas pakalpojums netika nodrošināts. Tiklīdz parādījās - paņēmām un esam priecīgi, jo šķirošana maksā vēl mazāk! Paldies Kaunas Cleanliness. Ceru, ka viņi šo pozitīvo atbalsta politiku nākotnē nemainīs.
Taču situācija uzlabojas. Diemžēl par Lietuvas tālajām zemēm neko daudz nezinu, bet vismaz pilsētās visa kā vajadzētu pietikt. Pietiek jau!
8) Kā izskatās jūsu māja, cik daudz dažādu atkritumu tvertņu jums ir šķirošanai? Kādus citus trikus jūs izmantojat, iepērkoties, attīrot, atkārtoti izmantojot vai šķirojot?
Šobrīd man ir divas tvertnes – viena plastmasai un viena pārtikas atkritumiem.
Jautri ir tas, ka es iemācījos ēst tā, lai pārtikas atkritumu praktiski nebūtu. Es vienkārši ēdu visu... Ha. Šī pārtikas atkritumu tvertne lielākoties ir tukša. Tad ir plastmasas tvertne - šīs, tā kā es nepērku daudz plastmasas izstrādājumu, es arī nepildu. Papīru ieliku atsevišķā atvilktnē - tā kā māju apsildu ar cieto kurināmo, tad vismaz pa ziemu viss, kas gada laikā sakrājas, tiek uzkrāts - priekšsildīšanai kaut kas papildus nav jāmeklē.
Hmm... Tā tas ir! Kad nepērk atkritumus, nav ko izmest. Kad pērkot domā - atkal nav ko izmest. Paliek prieks, ka daru ko noderīgu ne tikai sev, bet arī apkārtējai videi.
9) Kādus nākotnes mērķus šajā ziņā esat sev izvirzījis?
Ļoti gribētos mazāk braukt! Līdz šim izmantoju pat tos 5 kilometrus. Bet re, man ir velosipēds, kuru es tik reti izņēmu... Nu jau nedēļām ilgi braucu ar velosipēdu uz un no darba pilsētā un mājās. Viegli, jauki, prieks, ka Kauņā ir vairāk veloceliņu. Saka arī, ka kustēties ir veselīgi – tas ir jauki!