Dienas mērķis: 630 vārdi. Rakstīts: 309.
Šos stāstus izdzīvoja Staļina represiju upuri. Lietuvieši, kā tu vai es. Dzīvi cilvēki no kalcija un oglekļa atomu savienojumiem.
Gandrīz leģendārā lietuviešu jauniešu autora Vītauta Račicka grāmata "Viesi pie lāča" stāsta par to pašu lielo, sarkano... Nu lāci. Istabā.
Trimda un tās bezcerīgie prieki.
Apjukums, neglītums, cilvēka nežēlības neizbēgamā daba.
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas gribas būt Terminators, atgriezties pagātnē un garlaikoties Sāra Konora Staļina Kiekataktis. Par to, ka tas ir viņa vēlmes tikt pie varas darbs.
(Viņi saka, ka ne velti valstis, korporācijas un militārpersonas vada lielākie psihopāti. Tikai viņi var izdzīvot darbā, kurā katru dienu tiek apdraudēta morāle un ētika, un uzvar brutālākais un neuzpērkamākais.)
(Duglass Adamss savā grāmatā "Hitchikers guide to the galaxy" ir rakstījis, ka ikviens, kurš viegli var kļūt par valsts prezidentu, ir īpaši nepiemērots kandidāts šim amatam.))
Bet. Ļaujiet man nomierināt savas jūtas.
Šī grāmata liek jums dusmoties par pasaules nežēlību. Tāda mūsu senču pagātne liek raudāt. Labi, ka tagad to pat neatceramies.
Tikai 128 lappušu garā grāmata bērniem un pusaudžiem ir balstīta uz patiesiem trimdā izdzīvojušo stāstiem.
Kā tu viņu vērtē?
- Grāmatas dizains: 8/10. Tā nav ārkārtēja grāmata, taču acīmredzami tajā ir ieguldīts darbs. Kvalitatīvs vāks, interjera dizains un apdruka. Šo grāmatu ir patīkami turēt rokās.
- Rakstīšanas stils: 9/10. Es teiktu lakoniski. Tas nav sarežģīti, to noteikti var izlasīt pat gatavojot sev vai pauzē starp darbiem. Tajā pašā laikā vienkāršība palīdz izmantot šīs aprakstu detaļas un iedomāties vairāk... Sīkāka informācija!
- Grāmatas unikalitāte: 8/10. Žēl, ka to tirgoja kā grāmatu jauniešiem. Ja autors Vītauts būtu bijis drosmīgāks, šī grāmata varētu būt piemērota arī pieaugušajiem. Īpaši Andria Tapiņa un citu mūsdienu feisbuka liberāļu sekotājiem. Bet grāmata pēc tēmas tiešām laba. Labāk nekā kaut kāda Zaķa vai Čības piedzīvojumi. *klepo un mirkšķina ar vienu aci*
Šī grāmata mani aizkustināja. Tas palīdzēja atcerēties, ka pasaule nav bijusi tāda, kāda tā ir šodien (Ugh, internets!). Un paskatīties uz sevi no citiem rakursiem – kā būtu, ja būtu saņēmis bezmaksas braucienu?
sajūsmā,
Daniels