Dienas mērķis: 649 vārdi. Rakstīts: 187.
Katru gadsimtu Jāņa Milža ķermenis bija atšķirīgs. Džons jau bija vecs milzis, krunkains kā pūstošs kartupelis un garš kā mākoņu galotnes. Un, neskatoties uz to, ka tas šeit stāv jau novecojis - tiem, kas dzīvojuši ilgāk, piemēram, mums, ir kļuvis acīmredzams, ka tas noveco.
Pirmkārt, viņš sēdēja, atspiedies pret Napoleona cepures malām, it kā uz troņa. Viņš uzņēma ciemiņus, glāstīja tos, skrāpēja govju muguriņas un izdzina no ciemiem bandītus.
Tad viņš noliecās uz priekšu. Viņa aizvēra acis.
Viņš reti atvēra acis. Lēnām... Un uzreiz viņš atkal aizvēra savas redzes atveres.
Viņa kustības palēninājās. Saruka.. samazinājusies. Ar…
Kas, iespējams, bija skumjākais, milzis Džons tagad bija bez vārdiem. Precīzāk, viņš runāja ļoti lēni un maz.
Agrāk Jona Milzis pievērsa ikviena garāmgājēja skatienu, bet tagad tā vietā, lai izkāptu no mašīnas un satiktu leģendu par gudrību un spēku, viņi satikās ar lēnu vauāāāāāāāāāāāāāāāāāāāā aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa Varbūt nav slikti, bet nepavisam ne tas, ko jūs gaidāt.
Jānis Milzis.
Ak, Džons Milzis.
Pat avīzes par viņu vairs neko nerakstīja, dodot vietu krimināl ziņām un kārtējam kāda politiķa vai kosmonauta izskanējušam jokam.
Milzis Džons sēdēja un lēnām ņurdēja. Droši vien tiešā nozīmē, jo viņš tagad smaržoja pēc baldriāna un kumelītes.
Milzis Džons grimst...
…grimst…
……
…
..
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
Ar labu nakti, milzi Džon.
ar labunakti
Ar labunakti.