Dienas mērķis: 158 vārdi. Rakstīts: 692.
"Šī grāmata nebūs kritiska un visaptveroša gnozeoloģiskās bezapziņas interpretācijas analīze. Šī nelielā grāmata sastāv no trim daļām. Pirmajā aplūkota neapzinātais pirms Freida, otrajā analizēts Freida skatījums uz neapzināto, bet trešajā analizēta Freida teorijas ietekme un neapzinātais pēc Freida."
- Jean-Claude Filloux, grāmatas ievadā, 7.-8. lpp.
Tā bija viena no sarežģītākajām, nesaprotamākajām un vienlaikus (dīvainā kārtā) interesantākajām grāmatām, ko esmu lasījusi pēdējā laikā. Es to paņēmu rokās 2015. gada vasaras sākumā un pabeidzu... gandrīz pēc gada, 2016. gada aprīlī.
Bet tas bija tā vērts.
Ja vēlaties atrast īsu, bet saturīgu ievadu par neapzināto Zigmunda Freida laikā vai ievadu psihoanalīzes jomā, tad šī grāmata ir domāta tieši jums. Ja jūs nevēlaties to atklāt, bet jums patīk ļaunprātīgi izmantot savas smadzenes un uzzināt dīvainas lietas, tad šī grāmata arī ir domāta jums.
Ļaujiet man novērtēt grāmatu sīkāk.
Vērtējums, ja nevēlaties lasīt tālāk:
- Tēmas(-u) interese: 6/10
- Rakstīšanas stils un vārdi: 7/10
- Informācijas konsekvence: 10/10
- Izbaudi lasīšanu: 5/10
- Kopumā: 7/10
Mani atklājumi…
Lasot šo grāmatu, es to sapratu:
- Dažas grāmatas par psiholoģiju ir tik pilnas ar nedzirdētām frāzēm un vārdiem un tik saspiestas, ka ir grūti koncentrēties uz tām un to lasīšana aizņem 8-9 mēnešus vai vairāk.
- Persona, kas lasīja šo grāmatu pirms manis psiholoģe Rasa Venckutė (no kura es to saņēmu dāvanā) ir viens no tiem cilvēkiem, kam patīk pierakstīt katru trešo vārdu ar zīmuli. Jā, šajā grāmatā ir daudz jaunu frāžu, kas ir ievērības un izpētes vērtas (es pats esmu daudz ko ievīpējis), bet TĀKĀ daudz? Izrādās, ka grāmata bija jauna ne tikai man.
- Nav atklājums, bet Zigmunda Freida vārds bija un joprojām ir S Nē Zigmunds. Es nezinu, kāpēc daži cilvēki Lietuvā tik ļoti vēlas mainīt vārdus, padarīt viņus par lietuviešiem un pārvērst Jāņus par Joniem. Labi, ka viņi nepiedāvā Sigmundu Freidu pārdēvēt par Antanu Froidu, jo, hei, Antanas ir lietuviskāks!
- Man ir nopietnas šaubas par Edipa kompleksa nozīmi (bērna seksuālā pievilcība pret pretējā dzimuma vecākiem un greizsirdība/ dusmas pret viena dzimuma ģimenes locekli). Vai tas patiešām pastāv? Kāpēc Zigmunds to minēja lielākajā daļā savu darbu? Pēc viņa domām, šis komplekss vairāk vai mazāk piemīt ikvienam.
- Izrādās, ka Freids patiešām bija mazliet traks uz dzimumorgāniem un zemapziņas domām. Īsts freidisms!
- Tomēr dzimumorgānu nozīmi vēl vairāk nostiprināja Freida māceklis A. Adlers, kurš izvirzīja ideju, ka cilvēki, kuriem ir nepietiekami skaisti dzimumorgāni (izmērs, forma, funkcionalitāte), cenšas to kompensēt, radot neirozes. Tā ir fascinējoša ideja. Neesmu pārliecināts, vai tā joprojām ir uzmanības vērta.
- 190x un līdzīgos laikos psiholoģijas zinātne bija apsēsta ar histēriju, hipnozi, automātiskās rakstīšanas un domāšanas kļūdām un citām garīgās darbības zemapziņas smalkumiem.
- 1919. gadsimtā un vēlāk uzmanības centrā nonāca neirozes (būtībā hroniskas neapzinātu psihisku slimību versijas) un attīstījās neapzinātā jēdzieni. Zelta laiki Freidam, kurš šeit bija galvenais šefpavārs.
- Pēc Freida un tā laika zinātnieku domām, sapņu laikā saplūst mūsu apzinātais un neapzinātais prāts. Bezapziņa pārņem vadību arī neapzinātās darbībās, piemēram, automātiskās rakstīšanas praktizēšanā, improvizētu runu (tostu, uzrunu u. c.) teikšanā vai rīcības veikšanā histērijas brīžos.
- Pēc Freida domām, aizmāršība nav automātiska informācijas dzēšana pēc N sekundēm. Tā ir aktīva rīcība, lai nepatīkamas un kaitīgas domas iestumtu atpakaļ zemapziņā. Tāpat arī domas, kas pat nav nonākušas atmiņā - saskaņā ar Freidu viss, kas nav izturējis smadzeņu "sargsuni", nonāca zemapziņas daļā.
- Ja iepriekšējā rindkopa ir pareiza, tad... Ko jūs neapzināti izlaidāt no visām pirmajām rindkopām? Varbūt to, ka arī jums ir Edipa komplekss? Vai varbūt kaut ko citu?
- Pēc Freida bija psihologi, kas iedziļinājās rakstnieku darbos, idejās un tēmās un, pamatojoties uz tām, sprieda par autoru psiholoģiju. Šeit strādāja Otto Ranks, Šarls Bodēns, Gastons Bišelārs un citi. Šķiet, ka tas bija diezgan interesants temats. Ko psihologi teiktu par manu rakstīšanu?
- "Jo labāk cilvēks pazīst sevi un, atklājot "citu" sevī, apzinās neskaidros spēkus, kas viņu virza gan uz labo, gan ļauno, jo vieglāk būs izvēlēties, kuru ceļu viņam ir lemts iet." - Žaka Lakāna vārdiem. Tie ir velnišķīgi labi vārdi. Un piemēroti šīs grāmatas nobeigumam.
Novērojumi un komentāri autoram:
- Grāmata ir ļoti zema par jūsu kā autora idejām, Filloux. Lai gan tas īsti nebija nepieciešams (grāmata galu galā ir pasniegta kā Bezapziņas tēmas konspekts), faktu lakoniskums brīžiem lika man justies tā, it kā es lasītu mācību grāmatu. Garlaicīgu mācību grāmatu.
- Paldies par visiem vārdiem, idejām, nedzirdētām frāzēm un saitēm.
Pēc lasīšanas efekts:
Grāmata nonāk manā "otrreizējas izlasīšanas vērta" plauktā. Arī es to vēlreiz rūpīgi pāršķirstīšu savām acīm un sākšu precīzāk analizēt pieminētos cilvēkus un viņu darbus. Lai gan grāmata ir uzrakstīta sarežģīti, man ļoti patika to lasīt.
Samazināt smadzenes,
Daniels