Dienas mērķis: 133 vārdi. Rakstīts: 193.
Šodien es valkāju šos apavus. Tos valkāju svarīgas darba tikšanās laikā.
Tā bija 7 Lietuvas blogeru tikšanās - mēs apspriedām nākamā mēneša plānus, idejas, turpmāko saturu un to, kā ar gudru karteļa līgumu palīdzību palielināt savu produktu pārdošanas apjomu.
(Es runāju pilnīgi nopietni. Tas ir mazs noslēpums.)
Trīs no mums bija tērpušies uzvalkos, trīs - glītās darba drēbēs, bet es - treniņbiksēs, kuras pirms gada biju aptraipījis mājas remonta laikā.
Šādu reakciju es saņēmu no visiem kolēģiem:
1) Tiklīdz tos ieraugi - "Ak, kādas bikses!".
2) Smiekli, paceltas uzacis vai smaids.
3) joks vai komentārs, lai mazinātu spriedzi.
Es nopūšos un iebāzu rokas biksēs. Vieniem es saku: "Kas mēs esam, draugi vai bez draugiem?", citiem: "Zini to banālo teicienu par komforta zonām? Tātad ir labi no tās izkļūt!".
Un…
4) Viņi visi mājināja ar galvu un dažādi teica kaut ko līdzīgu: "Nu, varbūt tas ir OK".
Šodien es ierados uz svarīgu tikšanos savos netīrākajos un nemazgātākajos apavos. Un nekas slikts nenotika.
Un, ja kādreiz uztraucaties: "Bet man nav ko valkāt!", kad dodaties uz teātri, izlaidumu vai drauga dzimšanas dienas ballīti, atcerieties, ka nekas nav labāks par pāri drūmu pašdarinātu apavu.
Mēs paši radām sev pienākumu valkāt noteiktas drēbes. Tad kādēļ radīt noteikumus, kurus neatbalstāt?
Mēs varam darīt, ko vien vēlamies. Kāpēc nedarīt to biežāk?
Banāna ēšana,
Daniels