Radītāja Simona atbild: "Radītājam jārūpējas par sevi kā Tamagoči"

laime panākumus
Intervija

Kad pirms pusgada iepazinos ar Simonu, par viņu zināju tikai divas lietas: viņai patīk košas frizūras un man tās patīk.

...Tas, ko es tobrīd nesapratu, bija tas, ka viņa ir arī praktiski neizsīkstoša radošuma dieviete.

Jo kā gan citādi lai izskaidro to, ka viņa spēj vienlaikus nodarboties ar aktiermākslu, zīmēšanu, gleznošanu, sapņu ķērāju un rotu darināšanu, fotografēšanu un daudz ko citu?

Tātad, ko es nolēmu darīt, lai viņu labāk iepazītu?

Ir loģiski ņemt interviju. 

Šī saruna ar Simona Jasiškos (Zināms arī kā zaļā āda) Es to veltu Debesīlijas iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar radošumu vai vēl tikai mācās to darīt.

Tiklīdz es runāju ar jums, es sapratu, ka radošuma netrūkst. Kādu darbu jūs darāt tagad un ko darījāt agrāk?

Jau no mazotnes mani mudināja domāt radoši. Mammai patika nodarboties ar dažādiem rokdarbiem, tāpēc arī aizrāvos ar to: drīz vien iepatikās zīmēt, tēlot, piedalīties radošajos procesos un tos vērot. Tāpat kā tikko izšķīlušies cālēniem ir iedzimta spēja lidot, tā arī man ātri kļuva iedzimta radīt.

"Tikai radot varu izliet uzkrātās idejas, par kurām domas, šķiet, uzsprāgs galva."

Tagad nodarbojos ar visa veida radošumu: zīmēju, spēlēju, tēloju, dejoju, kā arī izgatavoju sapņu ķērājus un rotaslietas, kuras rādu savā sejas grāmatas lapā Zaļais ūdens.

Ja vajadzētu sevi raksturot vienā vārdā, tas būtu "radošs". Tā ir gan mana degviela, gan liesmas, kas dedzina atmosfēru un zīmē ķīmiskās trases.

Un kas jūs visvairāk motivē darbā? 

Domāju, ka labākā motivācija darbam ir pati dzīve. Var teikt, ka motivāciju nemaz nevajag meklēt – tā parādās pati no sevis. Vismaz man tā ir.

"Mani personīgi, iespējams, visvairāk motivē vēlme, lai tuvi un svarīgi cilvēki būtu laimīgi."

Man ir problēma, nu, daudzi saka, ka tā ir problēma, ka es bieži domāju par citiem pirms sevis. Jā, protams, ne reizi vien esmu apdedzis, bet es nevaru palīdzēt. Šķiet, ka pietiek redzēt viņu sejās sirsnīgo prieku un pateicību, un tu jūties kā citās debesīs. Manu mammu gribētos iepriecināt visvairāk, viņa man ir visdārgākais cilvēks, kura man ir devusi neskaitāmas vērtīgas lietas.

Tātad tiem, kas saka, ka trūkst motivācijas vai iedvesmas, es teiktu, ka nevajag barikādēt sevi ar domu, ka tagad kaut kā pietrūkst un tas parādīsies, ja apsēdīsies un gaidīsi...

"Iedvesma un motivācija rodas, skatoties apkārt – ko es varu darīt, lai citi būtu laimīgāki?"

Atverot acis, idejas pašas no sevis ieplūst galvā – dažkārt to ir par daudz un reizēm tu tās pat neīsteno, bet vismaz zini, ka tev tādas ir. Jāprot mācīties no visvienkāršākajām, pat sadzīves lietām.

Ja pareizi sapratu, tu saki, ka radošums dzimst citu dēļ... Bet vai tas nav vienīgais tavu ideju avots? Vai tiešām ar to pietiek?

Jā, tā ir liela motivācija radīt citiem cilvēkiem, jo tu zini, ka cilvēkiem patīk tas, ko tu dari, un viņi vienmēr gaida kaut ko jaunu šad un tad. To apzinoties, tu saproti, ka, ja citiem ir labi, tad arī tev būs labi.

Reizēm dzīve liek domāt par kaut ko jaunu, jo trūkst naudas. Bet arī tad es cenšos vispirms domāt par citiem, nevis par sevi. Man ir svarīgi, lai tas, ko es daru, iedvesmo, iepriecina un sasilda citus – un cilvēki pamana jūsu centienus.

Tas ir vienkāršs noteikums – ja tu iedosi cilvēkam to, ko viņš vēlas, viņš tev par to pateiks paldies. Ar naudu, pakalpojumiem vai ko citu. Un tajā pašā laikā viņi bieži lūdz kaut ko jaunu. Visi paliek laimīgi.

Jūs veidojat slazdus, zīmējat, fotografējat, rīkojat un darāt miljons citu darbību - kā jūs atrodat laiku visam? Kāds ir jūsu produktivitātes noslēpums?

Ak jā... Man tiešām ir daudz aktivitāšu, protams, dažreiz nav laika, bet dažreiz ir dienas, kad es vispār neko nedaru. Pēdējās dienas es attiecinu uz atpūtu.

Taču nesen atklāju triku, lai paliktu produktīvs – iedomājieties, ka esat datora mājdzīvnieks, par kuru ir jārūpējas. Tāpat kā dažādu spēļu laikā, līdzīgi Tamagotchi, kad jābaro savs mīlulis, jāmazgā utt.. Un te jāuzrauga katras aktivitātes mērogs un kad tajā līmenis pazeminās - tad ir pašsaprotami, ka jāatpūšas vai jāatpūšas.

Tas ir tas, ko es piemēroju katru dienu. Ja nodarbojos ar kādu nodarbi ilgāku laiku, tad gluži dabiski sanāk, ka vairs negribas un uzreiz pāreju uz citu nodarbi. Es uzticos saviem instinktiem un sevis pilnveidošanas viltībai.

"Iedomājieties, ka esat mājdzīvnieks – neaizmirstiet pabarot, nomazgāties, izvest sevi pastaigā vai vingrot."

Tāpat katram cilvēkam ieteiktu nodarboties ar kādu radošu darbību, tas palīdz atbrīvot iztēli, domas – atslābina. Tā ir sava veida meditācija, caur kuru var izliet visas dienas laikā uzkrātās sajūtas.

Un, ja tu sāc domāt: "Varbūt darīt tā... Vai varbūt šo... Bet ko teiks citi?" - nedomā tā! Labāk ir ņemt un rīkoties. Kurš cits, izņemot jūs, ir atbildīgs par sevis audzināšanu? Galu galā, pavadu neviens netur, vai ne?

Vai jūsu radošums bieži aizbēg no jums un jūs šaubāties par saviem spēkiem? Tātad, ko jūs darīsit, lai to atgūtu?

Šaubas rodas katru dienu. Visbiežāk nāk prātā jautājums: "Kāds ir mērķis visam tam, ko es tagad daru?". Un, protams, šim jautājumam seko vēl daudzi līdzīgi jautājumi. Šaubas bieži iezogas... Jāmēģina, lai tas nenotiktu.

Ko darīt, lai kliedētu šaubas? Es vienkārši turpinu darīt to pašu, ko darīju vispirms. Un šaubas ātri pazūd, kad saproti, ka daļēji rīkojies nevis sevis, bet citu labā. Jūs cenšaties iepriecināt cilvēkus ar savu darbu.

Ir jāmēģina baudīt dzīvi. Jo ko gan citu tur darīt? "Dzīve ir dota, lai izmēģinātu visus priekus, ko tā piedāvā", kāds mēdza teikt. Tāpēc šaubām tiešām nevajadzētu būt.

Un ko jūs ieteiktu tiem, kuri tikai sāk savu biznesu? Vai jums ir kādi padomi, kā atrast savu nišu, ja vēlaties kaut ko darīt, bet nezināt, ko?

Ja nezināt, ko darīt, izmēģiniet visu. Beigās kaut kas tomēr "pielips". Vienkārši. Mēs visi pieļaujam radošas kļūdas, un mums ir jāizdomā, kas der ikvienam. Es pati uzreiz neatklāju to, kas man patīk, un arī tagad atklāju daudz jaunu hobiju.

Patiešām, tas, kas man šķiet nepareizi, citam radītājam var izskatīties labi. Es ieteiktu ikvienam iziet šo radošo ceļu un atklāt to, ko viņi patiešām vēlas. Jo kas gan tur par radošumu, ja kāds visu iesaka?

Un visbeidzot, ko jūs ieteiktu debesiliešiem darīt un no kā izvairīties savos radošos veidos?

Ieteikums, iespējams, ir viens: neļaujiet sevi ietekmēt citiem. Dariet to, par ko domājat katru dienu. Un netici, ka jāiet tur, kur sirds ved, jo tā bieži vien nenoved tur, kur vajag. Jums jāņem līdzi prāts.

Nav nepieciešams mēģināt izgudrot kaut ko jaunu. Ja vien jūs nedomājat, ka tas būs tā vērts. Ja vienā jomā jūtaties labi, nepalaidiet to vaļā. Piemēram, ja jūs strādājat kaut kur Maximā un, atgriežoties, jums joprojām ir spēks radošumam - neļaujiet to dzīvot, radošums palīdzēs jums palikt cilvēkam.

Paldies par godīgo sarunu, Simona!

tavs,
Cūka Antanas

Atbildēt

Atstājiet savu komentāru. Anonīmi.