Sveika Kamila! Pirmkārt, iepazīstieties ar sevi. Piecos teikumos vai mazāk - kas tu esi?
Sveiki, mākoņu pilsoņi. Es esmu Kamila Golod, emocionālās veselības konsultante.
Mans moto: "Sapņot. Sapņot. Mēģini. Uzlabot"...
...Tāpēc papildus medicīniskajai izglītībai es pabeidzu Individuālo konsultāciju programmu Psiholoģijas akadēmijā.
Pateicoties iegūtajām zināšanām un pieredzei, es varu palīdzēt cilvēkiem labāk iepazīt sevi, ieraudzīt dažādas dzīves iespējas un justies komfortabli savā reālajā dzīvē. To daru, sniedzot individuālas konsultācijas, lasot lekcijas, organizējot un vadot seminārus un rakstot rakstus mājīgajā "Labo emociju mājā".
Vai jūs bieži sevi izaicināt? Kur jūs sevi ierindotu desmit ballu skalā no bezbailīga garlaicības līdz Betmenam?
Bieži vien es neizvirzu sev lielus izaicinājumus, bet man patīk pastāvīgi radīt savā dzīvē ko jaunu. Es sevi vērtētu ar 8 ballēm Batmana skalā, es sevi sauktu par Mūzu. 🙂
Pastāstiet mums, kādu izaicinājumu jūs pieņēmāt un kādi bija noteikumi?
Viens no pēdējiem un lielākajiem izaicinājumiem manā dzīvē bija pāreja no labi apmaksāta, droša un komfortabla darba uz pilnīgi jaunu jomu bez drošības un stabilitātes.
Es aizgāju no veselības apdrošināšanas vadītāja amata vienā no Lietuvas lielākajām medicīnas klīnikām. un es sāku strādāt sev, savā sapņu jomā.
Noteikumi bija pavisam vienkārši: finanšu aprēķins - vai es varu atļauties to darīt, vai no mana lēmuma cietīs mana ģimene (mūsu vajadzības, mūsu kopā pavadītais laiks) un vai mērķis, ko es vēlos sasniegt, ir pārmaiņu vērts.
Un kāpēc izvēlējāties šo izaicinājumu?
Jo es vienmēr esmu sapņojis palīdzēt cilvēkiem un radīt, izaicināt sevi un pārvarēt izaicinājumus. Strādājot par emocionālās veselības konsultanti, es varu piepildīt savu sapni, jo varu palīdzēt cilvēkiem, konsultējot viņus, pielāgojoties katra cilvēka īpatnībām.
Ar savu darbu varu arī radīt un radīt prieku citiem, un, rakstot rakstus vai lasot lekcijas, es varu paplašināt cilvēku zināšanas par noteiktām tēmām un pavērt jaunus skatījumus uz dzīvi.
Kopumā, kā jums izdevās to pārvarēt un kas bija lielākais šķērslis, lai sasniegtu savu mērķi?
Šo izaicinājumu varēja izpildīt dažādos veidos. Bija jautri, iedvesmojoši brīži, kad es jutos tā, it kā es varētu paveikt daudz. Bija arī kritumi, kad gribēju padoties un atgriezties savā komforta zonā. Šajā laikā man ļoti palīdzēja mana ģimene. Lielākais šķērslis bija nedrošība, bailes no neveiksmes.
Ko jūs darījāt, kad bija grūti un gribējās mest izaicinājumu prom?
Esmu mēģinājis uz problēmām raudzīties kā uz mācībām: ko dzīve man grib parādīt ar negatīvām lietām? Un tad ir nedaudz vieglāk paskatīties uz situāciju.
Protams, mana ģimene un draugi man ir ļoti palīdzējuši, parādot pozitīvas lietas, kad es domāju, ka "nekas labs no tā neiznāks". 🙂
Kā jutāties, kad sasniedzāt savu mērķi? Ko jūs iemācījāties un ko pieredzējāt sava izaicinājuma laikā?
Es jutos lieliski un lepojos ar sevi. Būtībā es sasniedzu to, ko vēlējos. Es sapratu, ka laba ideja viena pati par sevi dzīvi nemainīs. Lai iegūtu to, ko vēlies, ir vajadzīgs liels darbs, pat ja reizēm tev tas nepatīk.
Es iemācījos būt pacietīgāka, jo esmu ļoti nepacietīga un man patīk redzēt rezultātu ātri, un man bija jāmācās izbaudīt procesu. Esmu iemācījusies būt drosmīgāka un nedomāt par to, ko domās citi, jo visiem izpatikt nevar.
Esmu guvis interesantus atklājumus gan par sevi, gan par citiem cilvēkiem. Esmu iemācījies būt elastīgāks, kad lietas neiet pa ceļam.
Vai jums ir kādi padomi cilvēkiem, kuri vēlētos atkārtot vai uzlabot savu piedzīvojumu?
Man nepatīk dot padomus, jo es domāju, ka cilvēks pats vislabāk zina, kas viņam ir vajadzīgs.
Tāpēc es tikai iesaku ieklausīties sevī un izvērtēt, vai tā patiešām ir jūsu vēlme, nevis kāda cita cilvēka ietekmēts lēmums.
Un, protams, jāzina, kāds ir visa tā mērķis: ko jūs vēlaties no tā iegūt, kā vēlaties justies, un jāizvērtē līdzekļi vai iespējas, kas jums ir pieejamas, lai sasniegtu šo mērķi.
Taaaiiiii... Kādu izaicinājumu tu uzņemsies tagad? Vai jums jau ir idejas?
Jā, man ir vēl viens sapnis, un es jau esmu sācis spert dažus soļus ceļā uz to. Bet pagaidām paturēsim to noslēpumā. Kad būs sasniegts tas, ko vēlos, es noteikti uzrakstīšu.
Paldies par stāstu Camille!
Un te es vienmēr gribēju būt ģitārists, kā mazs sivēns no Brēmenes. Tāpēc es grasos sākt mācīties, kā to darīt!
tavs,
Cūka Antanas