Jautāts par viņa dzīves ambīcijām, Andriuss būtu atbildējis, ka viņam ir vienalga kļūt bagātam, taču viņš būtu priecīgs, ja reiz blakus šo zinātnes milžu vārdiem būtu parādījies viņa vārds.
Reiz, desmit gadu vecumā, dažas nedēļas pēc tēva nāves, viņš sastādīja sarakstu ar saviem sapņiem, kurus vēlējās sasniegt:
a) kļūt par cienījamu zinātnieku;
b) padarīt pasauli labāku, nekā tā bija, kad viņš piedzima;
c) paildzināt cilvēka mūža ilgumu;
d) rūpēties par savu māti;
e) izbeigt cilvēku ciešanas;
(f) būt labam vecākam.
Kad Andrius jutās nomākts, viņš šķirstīja šo sarakstu. Pusaudža gados viņš to pārnesa no savas sarkanās piezīmju grāmatiņas uz datoru un pēc tam no viena datora uz otru.
Lasot šo sarakstu, Andrius vienmēr pasmaidīja un smaidīja pretī.
Man ir trīsdesmit seši gadi, un es vēl neesmu īstenojis nevienu no šiem punktiem. Kāpēc? Kāpēc?
Kā jūs domājat?