Kā es atvēru restorānu par saviem līdzekļiem, Lietuvā

🌯 Sveiki, Mamba šefpavāri! Četros teikumos vai mazāk, kas tu esi?

Sveiki, es esmu Gilberts Rečimbahs, viens no Melnā Mamba pārtikas kravas automašīna dibinātāji. Šis ir mans kopprojekts ar kolēģi Tomu.

Pēc pamatstudiju pabeigšanas es nolēmu ceļot un devos uz Kanādu laimes meklējumos. Šajos dažos gados aiz Atlantijas okeāna es paplašināju savu redzesloku un atgriezos pilns ar jaunām idejām. Un tad mēs ar bijušo klasesbiedru Tomu sākām piepildīt šo seno kulinārijas sapni.

🌯 Kā jūs nonācāt Kanādā un ko jūs tur darījāt?

Vēl studiju gados ar draugiem braucām strādāt uz ASV – tādā veidā varējām apceļot visu valsti. Vēlāk uzzināju, ka līdzīgi var doties uz Kanādu, tāpēc ilgi negaidījām un devāmies ceļā.

Ar diviem draugiem devos uz rietumu daļu – kalniem. Dzīve Kanādā ir patiešām laba. Tā kā varu salīdzināt dzīvi ASV un Kanādā, varu teikt, ka Kanāda ir kā ASV bez visiem trūkumiem.

Mani citi draugi palika Kanādā, un es atgriezos.

Es atgriezos, jo man pietrūka māju un redzēju biznesa perspektīvas Lietuvā. Savu lēmumu nenožēloju, taču neizslēdzu iespēju vēlreiz atgriezties Kanādā. Tā vai citādi man ar to ir cieša saikne: tur strādājot un ceļojot, es ieguvu draugus, kurus bieži apmeklēju.

🌯 Kāpēc izvēlējāties restorāna ideju?

Ideja par pārtikas autobusu man ir bijusi prātā jau ilgu laiku, pēdējos gadus dzīvoju ārzemēs gan Eiropā, gan aiz Atlantijas okeāna. Ielu pārtikas kultūra tur ir ļoti izplatīta (tik daudz tādu ir Sietlā vien!). Tās būtība ir ātra, kvalitatīva un salīdzinoši veselīga pārtika steidzīgajiem cilvēkiem.

Mums Lietuvā ir pietiekami daudz ātrās ēdināšanas restorānu, bet tur ēdiens nav ne veselīgs, ne kvalitatīvs... Tātad, gribējām piedāvāt alternatīvu kebabam.

🌯 kā gāja

Nu viss sākās ar to, ka pēc atgriešanās no Kanādas man galvā bija daudz biznesa ideju, mēs ar draugiem daudz plānojām, bet plāni palika tikai plāni.

Beidzot sāku domāt par kādu jaunu nišu, pamanīju, ka Lietuvā vēl nav neviena kustīgu restorānu, uz kuriem visu laiku skatījos, dzīvojot ārzemēs, savukārt kaimiņos Polijā šādi biznesi sāka kļūt populāri jau 2013. gadā.

Es jau ilgu laiku meklēju kādu, kurš vēlētos to darīt. Tā nu vienu vakaru ievietoju sludinājumu savā Facebook kontā... Un ļoti ātri atbildēja mans klasesbiedrs Toms. Pēc dalīšanās savās pārdomās sapratām, ka mums ir viena ideja un te nu mēs esam - sākām šo visu kopā.

🌯 Un kas bija visgrūtākais?

Lielu problēmu nebija, taču šobrīd Lietuvā šim specifiskajam uzņēmējdarbības veidam nav tiesiskā regulējuma. Jāskaidro cilvēkiem par pašu pārvākšanās restorāna koncepciju, pastāvīgu stāvvietu ir grūti dabūt, jo pašvaldība ir apstiprinājusi stāvvietu sarakstu, taču tās nav tās pievilcīgākās.1

Mēs jau strādājam pie šiem jautājumiem un ceram, ka apstākļi uzlabosies. Mūsu (šādu restorānu) tagad ir vairāk, un mēs visi kopā risinām šīs problēmas.

Tas bija arī ļoti interesants periods, lai pārdomātu, ko ražosim saviem klientiem. Pēc konsultācijām ar Tomu nolēmām, ka šobrīd vislabāk varam pagatavot čilli sautējumu, tortiljas un meksikāņu stila burgerus.

... Sekoja aktīvi eksperimenti, kā vislabāk pagatavot šos ēdienus un kur tiem atrast labākos produktus.

Mums ir svarīgi mūsdienīgi, cilvēkam, kurš rūpējas par saviem ēšanas paradumiem, lai pagatavotu garšīgu un veselīgu maltīti. Saviem ēdieniem izmantojam tikai kvalitatīvus produktus.

🌯 Kā jūs jutāties, pārspējot savus pirmos vārtus?

Mūsu sākotnējais mērķis bija vienkārši palaist un iegūt mūsu pirmos klientus. Pirmais nopietnais pasākums bija Viļņas grāmatu izstāde 2016 – tajā piedalījāmies kopā ar vairākiem citiem food truck’iem.

Tas izdevās lieliski, bija daudz lielisku cilvēku un daudz labu atsauksmju, kas man radīja vēl lielāku motivāciju turpināt darbu!

🌯 Ko jūs mācījāties no šī eksperimenta?

Ieguvām lielisku jaunu pieredzi saistībā ar biznesa dibināšanu un realizāciju. Tiklīdz sākām strādāt, ieraudzījām savas pirmās kļūdas un atradām risinājumus, kā no tām izvairīties. Bija patīkami satikt citus cilvēkus, kuri arī attīsta šāda veida biznesu.

Citiem vārdiem sakot, jūs nekad neuzzināsit, kā lietas darbojas, kamēr nemēģināsit. Arī mēs, pirms sākām. Nevienam no mums pirms darba uzsākšanas nebija kulinārijas vai biznesa izglītības.

🌯 Tātad, kāds jums ir padoms cilvēkiem, kuri varētu arī vēlēties atvērt savu restorānu?

Mans padoms būtu vienkāršs: nebaidies, izkāp no savas komforta zonas un dari to, ko vēlies. Esmu pārliecināta, ka, kaut ko ļoti vēloties un pieliekot daudz pūļu, var sasniegt lieliskus rezultātus.

Ideja par šāda veida ēdināšanas restorānu Lietuvā šobrīd ir ļoti agrīnā stadijā, tāpēc šī ir lieliska iespēja uzsākt līdzīgu darbību. Vēl jo vairāk, kad sākuma kapitāls neprasa lielu naudas summu. Nepieciešama tikai vēlme gatavot un vēlme eksperimentēt!

🌯 Paldies par iedvesmu, Gilbert!

Tātad, šķiet, jums nav nepieciešami miljardu ieguldījumi no bankām, lai atvērtu savu restorānu. Jūs varat atvērt savu pārtikas furgonu. Tas ir higiēniski, lēti, salīdzinoši ātri un var būt pirmais solis kulinārijas karjerā.

Šeit ir daži papildu atbalsta rīki:

1. FoodTruckr – blogs tieši par restorānu veidošanu (uz riteņiem). Daudz praktisku biznesa zināšanu.
2. Un idejas, kā pareizi iesaistīt cilvēkus - runa nav par skaitļiem, bet gan par paziņām, kas būs nepieciešamas sava projekta īstenošanā. Izrādās, ka lūgt padomu ir labi.

Tātad, varbūt piederēt savam restorānam nav tik traki, kā varētu izklausīties? Hmm? 🌯🍔🌮🍕