1. Jūs esat rakstnieks, emuāru autors, slinkuma eksperts. Kā jūs satikāt slinkumu? Kad jūs nolēmāt, ka tas ir tālu no grēka, par kuru būtu jākaunas?
Ak, ko tu! Jauki, ka uzskati sevi par slinkuma ekspertu, bet es vairāk esmu pētnieks. Kopš bērnības esmu skaitļu cilvēks, uzticos pētījumiem, statistikai – un tie nemelo: slinki cilvēki rada vērtīgākus produktus nekā darbaholiķi.
Patiesībā praktiski katra mūsu dzīves detaļa ir slinku cilvēku radīta.
Krāna ūdens? Joprojām silts? Elektriskās tējkannas? Pilni tirdzniecības centri ar pārtiku? Valūta, lai par pirkumiem nebūtu jāmaksā ar kazām? SODRA, bērnudārzi un... Jā, lai to visu izveidotu, bija jāstrādā. Bet tagad mēs varam baudīt priekšrocības: vieglāk ir uzturēt pilsētas kopējo ūdensvadu, nekā katram ir aka un ūdeni nest atsevišķi. To sauc par produktivitāti.
Un tikai slinkojot ļaujam darboties savai radošajai pusei, atgūstam spēkus kvalitatīvam darbam, priecājamies par vaļaspriekiem, sportu, mīļajiem, laimīgu ikdienu.
2. Kā jūs saprotat slinkuma jēdzienu? Jūs apgalvojat, ka tas nāk par labu veselībai, taču visi veselības eksperti jums uzbruktu, sakot, ka tikai aktīva atpūta var nākt par labu mūsu ķermenim.
Kopā ar Lietuvas olimpisko šķēpmetēju Ingu Stasiulionyti veidoju tiešsaistes domāšanas veida treniņu platformu Onbo.lt. Ik pa laikam saņemam vēstules: “Gribētu, bet slinkums; kā nebūt slinkam?".
Un šeit ir problēma – ja tu saki, ka gribi, bet esi slinks, tas nozīmē, ka nemaz negribi! Un nevajag te melot.
Kur ir problēma, teiksim, nevēlaties cilāt svarus sporta zālē? Galu galā basketbolu var spēlēt tikpat labi! Vai arī pievienojieties pārgājienam, lai uzkāptu kalnos. Un kas slikts, ka nelasa grāmatas? Mans tētis visu mūžu nav lasījis grāmatas – viņš tās klausās. Un kur ir problēma...
Slinkums nav slikts. Ir slikti, ja tu noveli vainu uz viņu un neko nedari.
Ir cilvēki, kuri vēlētos vingrot, mēģinātu apmeklēt sporta zāli, nepatīk un tad sūdzas par motivācijas trūkumu. Ak, lai viņš varētu vienkārši iet veikt atspiešanos, braukt ar riteni uz darbu vai veikt kādu citu vingrinājumu - viņš to melu laikā aizmirst.
Es gribētu izcelt jēdzienu apzināts slinkums. Tas ir tāds slinkums, kad tu nedari to, ko negribi, bet dari to, kas ir jautri, vērtīgs un ko vēlies.
Personīgs piemērs: esmu mēģinājis apmeklēt sporta zāles. Es tur nebiju laimīga, nejutos labi citu cilvēku tuvumā. Tāpēc, padomājot par to, kas būtu jautrāk, sāku katru dienu staigāt, noskriet 1 kilometru, strādāt pie stāvgalda un veikt atspiešanos un atspiešanos tieši uz paklāja mājās. Gandrīz visi veselības eksperti piekritīs, ka tas ir vairāk nekā pietiekami. Slinkums ir ne mazāk kaitīgs kā vispār nesportot.
...Un tā tālāk. Slinkojot, veltot laiku sev, neizbēgami gribēsies izkustēties. Mēs esam tādi radījumi - gribam spēlēties, staigāt, vismaz ik pēc pusstundas taisīties.
Tikai tad, kad pārāk iesaistāmies "svarīgos darbos", patērējot darbu kā alkoholu, mēs aizmirstam būt brīvi.
3. Ir ne viens vien varonis, kurš eksperimentē ar celšanos četros no rīta un nāk klajā ar ideju uzrakstīt grāmatu, bet kā īstais Daniels kļuva tik radošs? Vai viņš pelna iztiku ar šo radošumu?
Esmu pārliecināts, ka labam izstrādātājam ir jābūt labam lietotājam. Tāpēc cenšos mazāk sēdēt feisbukā (atzīstu - grūti pretoties), vairāk eju uz muzejiem, lasu labas grāmatas, klausos par mani gudrāku, vecāku cilvēku idejas.
Mūsu smadzenes darbojas 2 režīmos un ne vairāk: fokusēts, rēķinošs un brīvs, radošs.
Tā kā darba ir daudz, tad ļauju smadzenēm labi atpūsties - meditēju, skrienu, vismaz pusstundu pēc pamošanās pavadu gultā (bez telefona rokās) - cenšos sevi radīt lieliski garlaicība.
Jo zini ko? Lielākā dāvana, ko mūsdienu vecāki var dot saviem bērniem, ir garlaicība. Garlaicība automātiski aktivizē radošumu, vēlmi izpētīt, uzzināt kaut ko jaunu, izveidot smieklīgu, jautru, interesantu spēli, kustēties, runāt ar draugiem...
Proti, ja šķiet, ka dzīve ir tumša, dzīve Lietuvā ir slikta, nav ideju darbiem un tamlīdzīgi - veltiet laiku, lai neko nedarītu. Apzināti maldināt.
Nav vajadzīgas 8 stundas! Pietiks tikai ar 30 minūtēm. Jūs sakāt, ka nav laika? Nu nav tā, ka neļauj prātam strādāt produktīvāk... Tad sāc ar 5 minūtēm. Es domāju, ka jūs patiešām varat tērēt tik daudz - vienkārši iet uz tualeti bez tālruņa. Pamazām laika parādīsies arvien vairāk, ja vien pavadīsi laiku radošajā režīmā.
4. Kā izskatās process, kad slinks cilvēks raksta grāmatu?
Slinks.
Pirmkārt, ko es gribētu teikt par šo grāmatu? Kāds ir viens teikums lasītājam? Mana "Slinkuma manifesta" gadījumā būt slinkam nav slikti. Kādos veidos es to attaisnošu? Rakstīju argumentus, pētījumus, citātus. Tad es rakstīju tā, it kā runātu ar draugu – tiešraidē. Tad izdzēsu visus liekos vārdus – labām grāmatām jābūt īsām, rafinētām. Iedevu redaktoram, dizaineriem, atradu izdevēju, kas parūpēsies par izplatīšanu - lūk, grāmata!
5. Tev patīk improvizēt, jo, pēc tevis teiktā, citādi tu neko neiemācīsi. Vai improvizācijas dēļ esi kādreiz nonācis apkaunojošā, neveiklā situācijā? Kāpēc, jūsuprāt, mums vajadzētu biežāk tikt pāri sev un mesties situācijā, tai rūpīgi nesagatavojot?
Ak! Es tiešām esmu - piemēram, vairākās lekcijās, kuras lasīju, lietoju tādas frāzes, ka pie sevis domāju - kas tas par muļķībām? Bet tā bija labākā mācība, ko es nevarētu iemācīties no nevienas teorijas pilnas grāmatas. Tāpat es nekad nebūtu iemācījies rakstīt, ja nebūtu vienkārši paņēmis un uzrakstījis.
Bet intuīcijai visvairāk ticu viena iemesla dēļ – nav iespējams kaut kam pilnībā sagatavoties. Vienkārši. Vienmēr būs pārsteigumi, un, kamēr jūs uztraucaties par nepareizo pasauli, jūsu iespēja vienkārši paslīdīs garām.
Tā vietā es ieteiktu izveidot vienkāršus plānus. Izveidojiet ilgtspējīgu domāšanas veidu, savu filozofiju. Piemēram, to var izdarīt minētajās Ingas Stasiulonytės apmācībās Onbo.lt vai vienkārši to eksperimentu laikā. Jo vairāk izaicinājumu sastapsies, jo mierīgāks būsi turpmāk, jo zināsi, ka kaut kā tomēr izdosies izdzīvot. Vai ne?
6. Tu saki, ka tev nav gandrīz nekādu attiecību ar naudu un neesi no tās atkarīgs – pietiek ar 250 eiro. mēnesī. Vai nav grūti tā domāt, kad visi apkārt tik lielu uzsvaru liek uz lietām, mašīnām, dzīvokļiem? Kā jums izdodas atbrīvoties no šī spiediena un justies brīvam? Daudzi jaunieši uzvelk mugursomu un dodas ceļojumā, un tu atrodi mieru Lietuvā.
Un kāda nozīme tam, ko dara citi? Galu galā mūsdienās ir tik daudz jēgpilnu veidu, kā būt slinkam, kas nemaksā ne santīma!
Ja jums ir internets (un atrodat kādu, kuram mūsdienās nav), jums ir viss - universitātes, grāmatas, hobiju kopienas un citas izklaides... Ak, jūs varat arī pievienoties brīvprātīgo organizācijai tiešraidē, nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem, jebko. mājās pat ir iespējams praktiski par velti ceļot, ja tu koučsērfo.
Es pats izbaudu to, ka man ir siltas mājas, grāmatas no bibliotēkas, velosipēds, mana mīļākā kafejnīca-galerija "Nyčės úsai" Kauņas vecpilsētā, kur reizi nedēļā iegriežos, lai iedzertu kakao, satieku meitenes no plkst. Tinder, iet uz muzejiem un citām bezmaksas izstādēm, koncertiem... Un arī patīkams darbs - informācijas vākšana tiem, kam tā nepieciešama. Tiesa, šobrīd apmēram 380 eiro mēnesī, nevis 250. Bet ar to pietiek. Es domāju, ka laime nav naudā.
7. Cilvēku dzīve šobrīd šķiet kā nebeidzama steiga, un spēja apstāties ir īsta māksla. Pastāsti man noslēpumu, kā spēt apstāties un nevainot sevi par "nekā nedarīšanu?"
Gaismas taisnstūri. Jā, tagad tu teiksi "bet kā ar mani reeeeiiiikiaaaa"... Bet varbūt varētu, lūdzu, vismaz uz dažām stundām izslēgt skaņu savam telefonam, datoram? Vislabāk, protams, mirdzošos taisnstūrus atstāt tikai darba stundām, taču tas prasa praksi.
Es iesaku sākt ar vienu dienu bez tehnoloģijām nedēļā. Man ir tāda diena – tās ir sestdienas vai svētdienas. Vai šajās dienās kāds nomirst? Nē! Vai atrodu kalnus noderīgu ideju, atgūstu spēkus jaunajai nedēļai? Jā!
"Svinēt svētdienas" nav vienkārši izgudrots. Jūs varat svinēt citu dienu, bet vismaz vienu dienu - nedariet neko, un jūs redzēsiet, ka apzināta kūtrība, darot kaut ko patīkamu, sniedz nenovērtējamas dāvanas. Tikai pamēģini to. Tu redzēsi.
XYZ. Mēnesi jūs pieņēmāt Zero Waste izaicinājumu un centāties dzīvot ar pēc iespējas mazāk atkritumu. kā tev gāja Ar kādām mīklām jūs saskārāties? Vai esat saskaitījis, cik uzdevumus mēneša laikā atstājat?
O jā! Nulles atkritumu izaicinājums bija velnišķīgi jautrs, jo šoreiz man bija darīšana ar vienu no visgrūtāk pārstrādājamiem materiāliem (diemžēl lielākā daļa produktu joprojām tiek iepakoti tajā) - plastmasu. Tā ir indīga viela, kas dabai ir kā ellē bīstama.
Mēnesi mēģināju iztikt bez plastmasas, dārzeņus pirkt savos auduma maisiņos, birstošos produktus savos traukos, izvēlēties papīrā ietītus produktus (piemēram, maizi). Vai ir kas sliktāks, ka plastmasas maisiņā neieliek banānu ķekaru? Nē! Un izrādās, ka nav nemaz tik grūti vienkārši paņemt daudzkārt lietojamu maisiņu dārzeņiem. Tagad "Rimi" ir sācis tos tirgot - esmu ļoti priecīgs!
Diemžēl no plastmasas nevarēja pilnībā izvairīties. Nopirku zobu pastas, un tās visas ir iepakotas šajā ekoloģiskajā murgā... Vēl pirms pieradu ņemt (ielikt kabatā pirms atnākšanas) savu auduma maisiņu, man tās vairākas reizes nācās pirkt veikalā. Nebija iespējams palikt pilnīgi brīvam no atkritumiem - joprojām bija plastmasa un papīrs, kas nonāca atkritumu tvertnēs. Papīrs, starp citu, nav tik slikts kā plastmasa – papīrs tiek pilnībā pārstrādāts vai vismaz pārstrādāts.
Bet es sekoju trenera Igno Bakaja teicienam - 1% ir labāks par nulli.
Daudz labāk ir mēģināt nākt klajā, nekā attaisnoties, piemēram, "bet giiiiiiiiiiingggiuuuuu" un citādi izvairīties no pieauguša cilvēka. Vienmēr, vienmēr ir izvēle.
Esmu laimīga, ka tagad radu vismaz uz pusi mazāk atkritumu. Un izrādās, ka tas nebija grūti – bija tikai jāpamēģina!